Ceturtdiena, 27.augusts
Vārda dienu svin: Alens, Jorens, Žanis
Jumta renovācija vai jauna jumta izbūve ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem, kas ietekmē ēkas izskatu, vērtību un ekspluatācijas kvalitāti ilgtermiņā. Katram projektam ir atšķirīgas prasības - vienam svarīgāka būs ilgmūžība un minimālas apkopes izmaksas, citam ēkas arhitektūra un vizuālais tēls, bet vēl citam - optimāla cenas un kvalitātes attiecība.
Jumts nav īstermiņa pirkums - tā ir ilgtermiņa investīcija ēkas drošībā un vērtībā. Tā uzdevums ir pasargāt ēku no lietus, sniega, vēja, saules un temperatūras svārstībām, nodrošinot tās ilgmūžību un komfortu vairāku desmitgažu garumā.
ORBERG jumtu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības bāzē Rīgā, Krūzes ielā 17, pieejams plašs jumta segumu klāsts dažādiem projektiem - no privātmājām un daudzdzīvokļu ēkām līdz sabiedriskajiem objektiem, lauksaimniecības būvēm un vēsturisku ēku renovācijām. Piedāvājumā ir gan ekonomiski, gan ekskluzīvi risinājumi.
Lētākais risinājums ne vienmēr ir izdevīgākais
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Līdz 21. novembrim lauksaimnieki var pieteikties ārkārtas atbalstam negatīvo ekonomisko seku mazināšanai lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarē par laika periodu no 1. jūnija līdz 31. oktobrim. Kopējais finansējums ir 6 miljoni 372 tūkstoši 954 eiro.
Zane Praņevska amatniekus un mājražotājus apvienojusi Latgales tematisko ciemu biedrībā
Krāslavas šūšanas uzņēmums “Nemo” lepojas ar 50 gadu garu vēsturi un daudzām darbinieku paaudzēm un dzimtām. Vieni ar savu darbu šo uzņēmumu popularizēja pašos pirmsākumos, citi jau ir “Nemo” vizītkarte šajā – 21. gadsimtā. Pateicoties SIA “Nemo” īpašnieces un valdes priekšsēdētājas Ingas Zemdegas-Grāpes ierosinājumam, “Vietējā Latgales Avīze” visu gadu stāstīs par uzņēmuma cilvēkiem.
21. oktobrī norisinājās konkurss vidusskolēniem “Ar sirdi Rēzeknes novadā”. Šoreiz savas zināšanās par Rēzeknes novadu pārbaudīja sešas vidusskolu komandas – Dricānu vidusskola, Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola, Nautrēnu vidusskola, Maltas vidusskola, Kaunatas vidusskola un Viļānu vidusskola.
21. oktobrī jau astoto reizi ARPC “Zeimuļs” notika Latgales jauno šaha amatieru čempionāts. Šogad sacensībās piedalījās gan mājinieki, gan dalībnieki no Daugavpils, Jēkabpils un Maltas. Trijās vecuma grupās pie rūtainajiem galdiņiem sēdās sešdesmit astoņi Austrumlatvijas reģiona jaunie censoņi.
Iekšlietu ministrijas 2022. gada atklātā čempionāta sacensībās šaušanā, kas norisinājās 21. oktobrī Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centra šautuvē, sešu izlašu konkurencē Valsts robežsardzes (VRS) izlase ieguva divas zelta un divas bronzas godalgas.
Sacensībās piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – 66 cilvēki, 34 komandas
Projektā kopumā piedalās ap 60 dalībniekiem no dažādām Latgales mācību iestādēm
Preiļu 1. pamatskolas un Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas “Saules skola” absolvente preilēniete Kitija Kozule pasaules jauno profesionāļu meistarības konkursa “WorldSkills 2022 Special Edition” prasmju konkursā “Skatlogu noformēšana” izcīnīja bronzas medaļu jeb 3. vietu. K. Kozule ieguva 711 punktus, sacenšoties ar astoņiem konkursantiem no Francijas, Ķīnas, Zviedrijas, Singapūras u.c. valstīm.
Šogad tam ir jau 27. gadagājums kopumā un 20. – izdevniecībā veidots. 12 autori izteikuši savas izjūtas, atmiņas un pārdomas dzejas, prozas veidā – Ilze Keiša, Jūlijs Trops, Lilija Limane, Helēna Kulincāne, Romons Spaitāns, Voldemārs Vogulis, Rūdolfs Linužs, Ernests Vilcāns, Pīters Meikstums, Imants Zeltiņš, Oskars Seiksts. Patīkami, ka publicēta arī viena luga, – tās autors Andris Pelšs, luga “Ruņcs de Muris” radusies Brāļu Grimmu iespaidā. Savukārt rakstnieka Jāzepa Kindzuļa piemiņai publicēts viņa stāsts “Ar krystu pret kristu”, kas tika izdots Rēzeknē 1931.