Krāslavas šūšanas uzņēmums “Nemo” lepojas ar 50 gadu garu vēsturi un daudzām darbinieku paaudzēm un dzimtām. Vieni ar savu darbu šo uzņēmumu popularizēja pašos pirmsākumos, citi jau ir “Nemo” vizītkarte šajā – 21. gadsimtā. Pateicoties SIA “Nemo” īpašnieces un valdes priekšsēdētājas Ingas Zemdegas-Grāpes ierosinājumam, “Vietējā Latgales Avīze” visu gadu stāstīs par uzņēmuma cilvēkiem.
Pēteris Pakejevs rada svētku noformējumus un sargā uzņēmumu
Pēteris Pakejevs pagājušajā gadsimta 90. gadu sākumā sāka strādāt toreiz vēl uzņēmumā “Krāslavas apģērbs”. Tas bija reketa, reiderisma laiks (bija cilvēki, kuri gribēja nelikumīgi pārņemt uzņēmumu aktīvus vai centās ar draudiem izsist naudu). Un toreiz šī uzņēmuma vadītājs Igors Meņšikovs pieaicināja zemessargus, tostarp Pēteri, lai viņi apsargātu šūšanas uzņēmumu. Vēlāk, 1998. gadā, Krāslavas šūšanas uzņēmums pārtapa par SIA “Nemo”, un šī uzņēmuma īpašnieki piedāvāja Pēterim, kurš jau atradās pelnītā atpūtā, dežuranta darbu.
Kāda ir Pētera ikdiena? Pēterim ir maiņu darbs, un, ja iekrīt viņa maiņa, tad Pēteris ierodas uzņēmumā pirmais – pirms plkst. 6.00 – un atslēdz automātisko signalizāciju. Pēc tam uzrauga, lai uzņēmumā neienāktu sveši cilvēki. Viņam uz galda stāv monitori, kas, pateicoties videonovērošanai, ļauj dežurantam sekot līdzi drošībai un kārtībai uzņēmuma teritorijā.
Kādu reizi atnācu intervēt Ingu Zemdegu-Grāpi. Pēteris apjautājās, kādā jautājumā esmu ieradusies, palūdza mazliet uzgaidīt, sazinājās ar uzņēmuma vadītāju telefoniski un, nolicis klausuli, lūdza nedaudz uzgaidīt, jo vadītāja jau nāk.
Bet darba diena Pēterim beidzas tad, kad uzņēmumu ir pametis pēdējais darbinieks (ap plkst. 18.30 vai pēc plkst. 19.00, ja ir lieli pasūtījumi). Viņš apstaigā cehus, gaiteņus, noliktavas, kāpņu telpas visos četros stāvos, lūko, vai kāds tomēr nav palicis darbā, vai visi logi ir ciet. Tāpat viņš apseko āra teritoriju, ja viss ir kārtībā, uzliek automātisko signalizāciju, ko uzrauga apsardzes firma, un dodas mājās. Pēteris atzina: “Savu darbu daru atbildīgi, esmu prasīgs pret sevi un citiem. Šeit darbinieki viens otru pazīst un ciena, šeit uzņēmuma vadība rūpējas, lai visiem darbiniekiem klātos labi.”
Brīvajā laikā Pēteris atpūšas medībās, makšķerē un glezno eļļas gleznas, tās rotā paša mednieka namiņu.
Inga Zemdega-Grāpe stāsta, ka Pēteris ir ne tikai atbildīgs, bet arī darbinieks ar idejām, pašiniciatīvu un daudziem talantiem. Viņš glezno visus “Nemo” jubilejas un apsveikuma plakātus, turklāt viņš ir “Nemo – 50” logo un uzraksta, kas rotā ēku, autors.
“Man patīk gleznot, lai gan neesmu mācījies mākslas skolā. Tēvs prata gleznot, laikam esmu pārmantojis viņa gēnus. Dienēju Zemessardzes 33. bataljonā un man pasniedza ordeni par logo, kas rotāja šī bataljona karogu. Šo to gleznoju, strādādams jau “Nemo”. Paldies Ingai Zemdegai-Grāpei, jo viņa atbalsta manas idejas. Piedzima doma veidot uzrakstu “Nemo”, lai visi redz, kas tas ir “Nemo”. Vispirms izveidoju uzrakstu uz pagalma sienas, tas patika visiem, pēc tam jau tapa galvenais uzraksts, kuru, jau tuvojoties uzņēmumam, var redzēt uz āra sienas. Tikpat viegli tapa arī “Nemo” jubilejas logo ar bezgalības simbolu. Es gleznoju arī Jaungada un 8. marta jeb Starptautiskās sieviešu dienas apsveikumus. Šo gleznu, kur attēlots “Nemo” kuģis braucienā pa Daugavu, gleznojām viss kolektīvs. Tā rodas svētku sajūta, un tā netraucē darbam,” pastāstīja Pēteris un novēlēja “Nemo” pastāvēt ilgus gadus.
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto