Sestdiena, 11.jūlijs
Vārda dienu svin: Leonora, Svens
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Pašvaldībai bebru problēma bija jārisina operatīvāk, uzskata lasītāji
Preiļu pils parkā, ko var uzskatīt par vienu no iecienītākajiem tūrisma un atpūtas galamērķiem Preiļu novadā, daudzus kokus rotā... bebru atstātie “ornamenti” vai nograuztie koki.
10. un 11. novembrī ar konferenci Atēnu Kiprā noslēgušies URBACT Volunteering cities+ pieredzes apmaiņas pasākumi starp Atēnu (Kipra), Agia (Grieķija), Alžustrela (Portugāle), Banska Štjavnica (Slovākija) un Viļānu (Rēzeknes novads) brīvprātīgā darba pilsētu projekta dalībniekiem.
Viņa darinātajos apavos dejojot ap 80 % kolektīvu Latvijā
Godinot Latvijas Brīvības cīnītājus, 11. novembrī pie Kārsavas kultūras nama pulcējās Ludzas novada pašvaldības, Kārsavas pilsētas pārvaldes un Valsts robežsardzes pārstāvji, kā arī Kārsavas vidusskolas, Malnavas koledžas, Mērdzenes pamatskolas, Kārsavas Mūzikas un mākslas skolas skolēni, studenti un pedagogi. Visi kopā ar vietējiem iedzīvotājiem devās gaismotā gājienā uz Bozovas brāļu kapiem.
Kārsavas kultūrvēstures centrā “Līču mājas” ir atklāta un līdz gada beigām skatāma Malnavas koledžas vēstures skolotāja Daiņa Poikāna gleznu izstāde “Bez nosaukuma”. Dainis Poikāns ir daudzšķautņains mākslinieks, kurš aizraujas gan ar fotogrāfiju, gan gleznošanu, gan datorgrafiku.
Vēstuli Saeimai, Ministru kabinetam un medijiem parakstīja 16 pazīstami daugavpilieši
“Mēs, apakšā parakstījušies Daugavpils, Latgales un Latvijas lojālie pilsoņi, vēršamies pie Saeimas ar stingru, pārdomātu un konkrētu prasību atlaist Daugavpils pilsētas domi” – tāds ir ievads vēstulei, ko 16 pazīstami daugavpilieši ir nosūtījuši Saeimai, Ministru kabinetam un medijiem.
22. novembrī Līvānu 1.
Divdesmit gadus pēta Vanagu un tās apkaimes sādžu vēsturi
Novembra sākumā Latvijā viesojās Ukrainas pilsētas Ņižinas pārstāvji – pilsētas mēra padomnieks, domes deputāts Sergejs Okhoņko, Komunālās saimniecības un būvniecības nodaļas vadītājs Anatolijs Kušnirenko un
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izvirzīts šī gada Lietuvas Brīvības prēmijai.
