Sestdiena, 17.oktobris
Vārda dienu svin: Gaits, KarīnaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
ASV prezidents Džo Baidens pirmdien vizītē Kijivā paziņoja par jaunu Savienoto Valstu militārās palīdzības paketi Ukrainai 500 miljonu dolāru vērtībā.
Ukraiņi visās intervijās pateicas Latvijas cilvēkiem par mājām un atbalstu
24. februārī ar klusuma brīdi un daudziem pasākumiem arī Latgales cilvēki atcerējās Krievijas kara Ukrainā pirmo gadadienu. “Vietējā Latgales Avīze” palūkoja, kā Latgales cilvēki ir atbalstījuši Ukrainas bēgļus.
Sacensību uzvarētāja kopējais noķerto zivju svars – vairāk nekā pieci kilogrami
Dzimtās valodas dienu sagaidot, Latviešu valodas aģentūra apbalvos ikgadējā skolēnu radošo darbu konkursa uzvarētājus. Šoreiz konkursa tēma bija “Valoda dzīvo, ja Tu tajā runā”.
Lietpratība jeb kompetence ir spēja saskaņoti izmantot zināšanas un prasmes reālās, neierastās dzīves situācijās. Kompetences izglītībā nozīmē tādu pieeju mācībām, kurā apgūstamais saturs balstās ne tikai uz zināšanu iegaumēšanu, bet arī uz prasmēm tās reāli pielietot dzīvē. Izrādās, to visu var saistīt ar Meteņdienas svinēšanu.
Dejā “uzplauka” sievietes no Lūznavas un apkārtnes, Ukrainas un Venecuēlas
Sestdien, 18. februārī, Sporta klubs “Latgols” sadarbībā ar Ludzas novada pašvaldību aicināja makšķerēšanas entuziastus izmēģināt savu veiksmi zemledus makšķerēšanas sacensībās “Nirzas ziemas zivs 2023”. Sacensībās piedalījās 11 komandas – 26 makšķernieki no Ludzas novada, kā arī kaimiņu pilsētām – Rēzeknes un Preiļiem. Vislabākais rezultāts šoreiz bija komandai no Preiļiem, noķerts 8,14 kg smags loms.
Mezglošanas tehnika jeb makramē bija ļoti populāra pagājušā gadsimta vidū, taču mūsdienās ar to nodarbojas retais. Nemaz tik bieži nesanāk tikties ar mezglošanas entuziastēm, tāpēc jo interesantāk dekoratīvi lietišķās mākslas cienītājiem ir apmeklēt izstādi Ludzas Novadpētniecības muzejā un nokļūt makramē pasaulē. 14.
Lai pilnveidotu savu izpratni par lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, dodoties dabā un pildot dažnedažādus uzdevumus, marta sākumā jau astoto reizi skolēni var piedalīties konkursā “Šodien laukos”.
Latvijas meži ir viens no mūsu tautas lielākajiem lepnumiem, arī pateicoties mežsaimniekiem, kuri iegulda milzīgu darbu, lai tos sakoptu un uzturētu. Juris Mālakalns ar mežsaimniecību nodarbojas 28 gadus un Madonas novadā apsaimnieko nu jau vairāk nekā 500 hektārus meža.
