Ukraiņi visās intervijās pateicas Latvijas cilvēkiem par mājām un atbalstu
24. februārī ar klusuma brīdi un daudziem pasākumiem arī Latgales cilvēki atcerējās Krievijas kara Ukrainā pirmo gadadienu. “Vietējā Latgales Avīze” palūkoja, kā Latgales cilvēki ir atbalstījuši Ukrainas bēgļus.
Patvērums sievietēm ar bērniem un ģimenēm
Latgalē, tāpat kā pārējos novados, patvērumu ir atradušas galvenokārt sievietes ar bērniem, liecina pašvaldību civilās aizsardzības komisijas dati.
Līdz 21. februārim Balvu novadā bija reģistrējušies 357, Krāslavas novadā – 101, Līvānu novadā – 21, Ludzas novadā – 1642, Preiļu novadā – 87, Daugavpilī un Augšdaugavas novadā kopā – 1016 un Rēzeknē un Rēzeknes novadā kopā – 1553 Ukrainas civiliedzīvotāji. To pastāstīja Iekšlietu ministrijas pārstāvis Māris Zariņš.
Latvijā līdz 21. februārim bija reģistrēta 16 321 sieviete, 10 296 bērni vecumā līdz 17 gadiem un 8233 vīrieši. Meklējot interviju varoņus, esam novērojuši, ka Latgalē, līdzīgi kā citviet Latvijā, patvērumu atradušas ukraiņu sievietes ar bērniem (viena daļa jau devusies uz Ukrainu, jo tur ir palikuši vīri un vecāki, ir atbrīvoti no okupantiem ciemi un pilsētas) un ģimenes (arī tās pamazām dodas atpakaļ uz Ukrainu vai pārceļas uz kādu citu Eiropas valsti).
Atrada darbu savā vai citā profesijā
Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) apkopotā statistika liecina, ka no 2022. gada marta sākuma, kad Latvijā iebrauca pirmie ukraiņu bēgļi, un līdz šī gada janvārim aģentūras atbalstu saņēma 17 452 Ukrainas civiliedzīvotāji, no tiem 4168 bija reģistrējušies bezdarbnieka statusā, bet jau šī gada janvārī šis statuss bija tikai 2025 ukraiņiem, no tiem 11 bija darba meklētāji. Šajā laika nogrieznī 11 155 ukraiņiem piešķirts nodarbinātības uzsākšanas pabalsts, savukārt paši ukraiņi labprāt iesaistās nodarbinātības pasākumos un apmācībās, un lielākā daļa piesakās latviešu valodas apmācībai un karjeras konsultācijām.
Intervijās ukraiņi atzina, ka sameklējuši darbu savā profesijā (autovadītāji, mediķi u.c.), tomēr liela daļa ir mainījusi nodarbošanos (parka strādnieks, palīgstrādnieks zemnieku saimniecībā, celtnieks u.c.), jo pietrūkst latviešu valodas zināšanu vai ir specifiskas nozares pārstāvis. Savukārt darba devēji pašlaik piedāvā ukraiņiem brīvas vakances, proti, aicina darbā informācijas ievadīšanas operatorus, palīgstrādniekus, uzskaites operatorus, kravas automobiļu vadītājus, ceļu būves palīgstrādniekus, rokas lokmetinātājus, metāllietu metinātājus, flīzētājus, būvstrādniekus, apdares darbu strādniekus, siltumnīcu strādniekus, elektrotīklu elektriķus u.c.
Pašvaldības atbalsta ar pabalstiem, mājokļiem, mantām
Ierodoties pirmajiem ukraiņu bēgļiem, no pagājušā gada marta lielu atbalstu sniedz vietējās pašvaldības. Tās maksā gan valstī noteiktos pabalstus, gan sameklē vai piešķir dzīvesvietas (sākumā tās bija sporta zāles, skolu dienesta viesnīcas, viesnīcas, viesu mājas, šobrīd – pašvaldību dzīvokļi vai dienesta viesnīcas, liela daļa ukraiņu dzīvesvietas ir sameklējuši paši), izsniedz pārtikas pakas, tāpat sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem risina nodarbinātības problēmas. Pagājušā gada vasarā daudzviet notika pašvaldību finansētas vasaras nometnes vai nodarbības bērniem. Jāiestarpina, ka ukraiņi var par brīvu braukt reģionālajos vilcienos un autobusos.
Tāpat pašvaldību darbinieki sniedz konsultācijas par nodarbinātību, izglītības iespējām, nevalstisko organizāciju palīdzību utt., liecina interneta vietnē www.ukraine-latvia.com apkopotā informācija. Pašvaldībās darbojas koordinatori vai koordinācijas centri, tāpat ukraiņiem pieejamais atbalsts ir apkopots arī pašvaldību mājaslapās internetā.
Ukrainieti Viru Sydorenko Viļānos sumina simts gadu jubilejā
Veselības un sociālās aprūpes centra (VSAC) "Viļāni" iemītniece Vira Sydorenko tika sumināta 100 gadu jubilejā.
Gaviļniece dzimusi 1923. gada 18. februārī un nāk no Izjumas apgabala Ukrainā. Sākoties karam Ukrainā, Vira kopā ar ģimeni bija spiesta doties prom no dzimtās zemes. Ceļš līdz Latvijai bija sarežģīts un pilns ar dažādiem pārbaudījumiem. Pašlaik savas mājas Vira ir radusi Veselības un sociālās aprūpes centrā "Viļāni". Gaviļniece teic, ka kopā ar savu ģimeni pavasarī plāno atgriezties Ukrainā.
Viru sveikt bija ieradušies Rēzeknes novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale, Sociālo un veselības aizsardzības jautājumu komitejas priekšsēdētāja – Inta Brence un komitejas locekļi – Rita Tērauda, Vasīlijs Arbidāns, Felīcija Leščinska un Gunārs Smeilis. Sveicēji vēlēja stipru veselību.
Ludmila pateicas Preiļu novada cilvēkiem, pašvaldībai un Latvijas valdībai
Pensionāre Ludmila ar vīru, māsu un dēla ģimeni ir atradusi patvērumu Preiļos. Viņa pastāstīja: “Kad atbraucām uz Preiļiem, mūs sagaidīja atsaucīgi, sirsnīgi cilvēki. Pašvaldība piešķīra pabalstus, bezmaksas ēdināšanu un bezmaksas dzīvesvietu viesnīcā (es ar vīru un māsu tur dzīvojam joprojām, bet dēls ar ģimeni īrē dzīvokli). Paldies Preiļu cilvēkiem par sirsnību, atbalstu, lutināšanu, draudzību! Šodien (saruna notika 22. februārī – red.) mēs saņēmām bezmaksas friziera pakalpojumus. Visu šo gadu esam loloti un lutināti. Anna, Inese, Marija un Valentīns ziedoja dārzeņus un augļus, Elma dāvināja augļus un konservētus gardumus, “Vietējā Latgales Avīze” ziedoja galdu, daudzi ziedoja mantas. Gan Preiļu novada pensionāri, gan Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs mūs aicina uz visiem pasākumiem. Nesen Latvijas TV dzirdēju amatpersonas teikto, ka Latvija atbalstīs Ukrainas iedzīvotājus līdz kara beigām. Paldies Latvijas valdībai un tautai!”
Ludzas novada pašvaldības pieredze
Ludzas novada domes atbildīgais par ukraiņu bēgļiem Jānis Romancāns, vaicāts, kāpēc Ludzas novadā reģistrēts Latgalē lielākais ukraiņu civiliedzīvotāju skaits, atzina, ka viņus notur tas, ka nav valodas barjeras (gan valsts, gan privātajā sektorā visi pārvalda krievu valodu). Tāpēc ukraiņi, kuri bija devušies uz Poliju, Šveici u.c. valstīm, atgriežas Ludzas novadā. Turklāt ukraiņu būtu vēl vairāk, ja būtu brīvi dzīvokļi, pieļāva J. Romancāns.
Pašvaldība palīdz ukraiņiem atrast darbu, un, kā teica Jānis Romancāns, šodien ukraiņi strādā šūšanas uzņēmumā, kokapstrādē (gateros), autoservisos, būvniecības firmās, zemnieku saimniecībās u.c.
“Mēs, tāpat kā jebkurā citā pašvaldībā, meklējam labākos atbalsta veidus. Ierodoties mūsu novadā, ukraiņi pirmās 90 dienas saņem visu valstī noteikto atbalsta paketi (pirms tam šāds atbalsts bija 120 dienas), un mēs viņiem stāstām, ka šis atbalsts ir tāpēc, lai viņi pēc šīm 90 dienām varētu dzīvot un strādāt patstāvīgi. Šobrīd mūsu novadā trūkst brīvu dzīvokļu. Tikko sameklējām lētu dzīvesvietu ukraiņu ģimenei, kur ir trīs bērni, viens no tiem ir ar invaliditāti. Strādā tikai vīrs, jo māte pieskata bērnu ar invaliditāti. Tāpēc viņi nevar atļauties tādu dzīvesvietu, par kuru jāmaksā lieli komunālie rēķini. Ja ukraiņiem ir dzīvesvieta, viņi paši sameklē darbu un nopelnīs naudu gan pārtikai, gan komunālajiem maksājumiem,” teica J. Romancāns.
Uzziņai
Latvijas valsts atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem:
* piešķir vienreizēju pabalstu krīzes situācijā 272 eiro pilngadīgai personai un 190 eiro par bērnu;
* mazaizsargātās personas līdz 2023. gada 30. aprīlim var saņemt papildus divas pārtikas pakas;
* piešķir ikmēneša pabalstu 109 eiro pirmajai personai un 76 eiro katrai nākamajai personai;
* izsniedz vienai personai trīs mēnešos divas pārtikas pakas, higiēnas un saimniecības preču paku, papildu bērnu pārtikas un higiēnas preču pakas, ja ģimenē ir bērni;
* izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz diviem gadiem tiem, kuriem ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss;
* līdz 2024. gada 28. februārim pagarināts Ukrainā izsniegto ceļošanas dokumentu derīguma termiņš;
* no 2023. gada 1. jūlija varēs bez maksas apmeklēt latviešu valodas mācības, kultūrorientācijas kursus un pasākumus utt.
(Avots – www.ukraine-latvia.com)
Teksts - Egita Terēze Jonāne, Skaidrīte Svikša, fotokolāža - Egita Terēze Jonāne - un publicitātes foto