Sestdiena, 17.oktobris
Vārda dienu svin: Gaits, KarīnaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Aizvadītās nedēļas nogalē konkursa “Laukiem būt!” finālā noskaidrotas labākās lauku jauniešu biznesa idejas no visas Latvijas trīs konkursa kategorijās.
1. martā Rēzeknē norisinājās Latgales senioru literārās jaunrades prozas konkursa “Sapņi un piepildījums” noslēguma pasākums. Prozas konkursā augstu novērtētas Ludzas novada biedrības “Līdzdalībai nav vecuma” dalībnieces Anna Ķipļuka un Natālija Lavrenoviča, iegūstot godalgotas vietas. Konkursu organizēja Latgales Reģionālā pensionāru apvienība.
10. martā aizsardzības nozares vadība tikās ar Latvijas darba devējiem – uzņēmumu un pašvaldību iestāžu pārstāvjiem, lai pateiktos par viņu atbalstu un ieguldījumu Zemessardzes stiprināšanā 2022. gadā. Svinīgā pasākuma laikā Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs saņēma Aizsardzības ministrijas Atzinības rakstu par Ludzas novada pašvaldības izrādīto atbalstu Zemessardzei. Apbalvojumu pasniedza aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, Latvijas armijas komandieris Ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Zemessardzes komandieris pulkvedis Kaspars Pudāns.
12. martā Ludzas kultūras namā aizvadīta Ludzas novada vokālo ansambļu skate “Bolss 2023”. Ansambļi izpildīja divas dziesmas – vienu pēc brīvas izvēles un vienu a cappella. Kolektīvu sniegumu vērtēja žūrija, kuras sastāvā bija Ludzas Mūzikas pamatskolas direktore Lolita Greitāne, Kārsavas Mūzikas un mākslas skolas direktore Vera Krišāne un Zilupes Mūzikas un mākslas skolas direktore Vera Doreiko-Sinkeviča. Vokālos ansambļus vērtēja 50 ballu sistēmā pēc šādiem kritērijiem: mākslinieciskais un tehniskais sniegums, vokālā kultūra, stila izjūta un kopējais iespaids.
Būvkompānija “LAGRON” nesen nodeva ekspluatācijā Saules skolas jauno korpusu Daugavpilī. Plašajā industriālajā telpā audzēkņi varēs nodarboties ar kokapstrādi, bet gada siltajā laikā lekcijas varēs notikt arī uz ēkas jumta, informē tīmekļvietne www.grani.lv.
Mednieku kolektīvu un makšķernieku zemledus makšķerēšanas sacensības „Aulejas loms 2023” uz Sīvera ezera notika pagājušo sestdien visnotaļ nelabvēlīgos laika apstākļos. Bet, ticiet vai ne, dalībnieku netrūka arī šādos laika apstākļos. Pirmo vietu izcīnīja makšķernieki no Grāveriem ar lomu 4,240 kg.
Īres maksa pašvaldības dzīvojamajās platībās Preiļos būs lielāka, februāra domes sēdē nolēma Preiļu novada domes deputātu vairākums pēc garām debatēm. Piemēram, labiekārtotas dzīvojamās telpas īrniekiem tie būs 0,40 eiro/m2 pašreizējo 0,09 eiro/m2 vietā, tāpat īres maksa pieaugs daļēji labiekārtotas dzīvojamās telpas un dzīvojamās telpas bez ērtībām īrniekiem.
Galēnieši savu novadnieku popularizē pasaulē viņa simts gadu jubilejā
Ar tekstilminiatūru izstādi “Iztēle ir realitāte” Roberta Mūka muzeja Galēnos vadītāja Gita Palma un draugi popularizē savu novadnieku pasaulē viņa simtgadē.
. 8. martā Pelēču kultūras nama saime pirmo reizi rīkoja pasākumu “Sieviete personība”.
Pelēču kultūras nama saime internetā Facebook lapā stāsta, ka šoreiz ar saviem stāstiem un pieredzi dalījās sievietes – personības: 14. Saeimas deputāte Anita Brakovska, tūrisma gide Irēna Kjarkuža, Aglonas Maizes muzeja īpašniece Vija Kudiņa, Stabulnieku pagasta uzņēmuma “SimplyLove” īpašniece Kristiāna Rancāne, Pelēču pagasta aktīviste, skolotāja Guna Sileniece un Rēzeknes lavandu lauka “Lavandrūtas” saimniece Aija Rancāne.
10. martā Balvu Novada muzejā tika atklāta izstāde “Saimes galds”, lai ikvienu interesentu iepazīstinātu ar Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saraksta vērtībām. Latvijas Nacionālā Kultūras centra nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere, atklājot izstādi, pastāstīja, ka šī ir jau divpadsmitā vieta, kur izstāde ir skatāma.
