Trešdiena, 26.augusts
Vārda dienu svin: Broņislava, Broņislavs, Natālija, Tālija
Jumta renovācija vai jauna jumta izbūve ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem, kas ietekmē ēkas izskatu, vērtību un ekspluatācijas kvalitāti ilgtermiņā. Katram projektam ir atšķirīgas prasības - vienam svarīgāka būs ilgmūžība un minimālas apkopes izmaksas, citam ēkas arhitektūra un vizuālais tēls, bet vēl citam - optimāla cenas un kvalitātes attiecība.
Jumts nav īstermiņa pirkums - tā ir ilgtermiņa investīcija ēkas drošībā un vērtībā. Tā uzdevums ir pasargāt ēku no lietus, sniega, vēja, saules un temperatūras svārstībām, nodrošinot tās ilgmūžību un komfortu vairāku desmitgažu garumā.
ORBERG jumtu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības bāzē Rīgā, Krūzes ielā 17, pieejams plašs jumta segumu klāsts dažādiem projektiem - no privātmājām un daudzdzīvokļu ēkām līdz sabiedriskajiem objektiem, lauksaimniecības būvēm un vēsturisku ēku renovācijām. Piedāvājumā ir gan ekonomiski, gan ekskluzīvi risinājumi.
Lētākais risinājums ne vienmēr ir izdevīgākais
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
4. martā vidējās paaudzes deju kolektīvs (VPDK) “Stabulnieki” vienojās koncertā, lai izstāstītu 20 gados sakrāto piedzīvojumu, kas aizsācies 2003. gada pavasarī. Atceroties pirmsākumus un pirmo kolektīva uzvesto deju, jubilejas pasākums tika atklāts ar deju “Te ziediņi piebiruši”– gluži kā toreiz, pirms 20 gadiem Stabulnieku KN Lieldienu koncertā.
Jubilāre februāra beigās svinēja apaļu jubileju
Februāra nogalē, kad lāsteku pilēšana vēstīja, ka pavasaris nav vairs aiz kalniem, Monika Vaivode (Upmalas pagasts) svinēja 90. dzimšanas dienu. Lai gan garāku sarunu klātienē atlikām līdz pavasara sniegpulkstenīšu cēlienam, tomēr noorganizējām jubilejas interviju telefoniski.
Kā vēsta informācija Preiļu novada Bērnu un jauniešu sporta skolas (BJSS) Facebook lapā, tad Preiļu novada telpu futbola čempionāts ir noslēdzies ar septiņām notikumiem bagātām nedēļām, kuru laikā tika nospēlētas 50 spēles.
Čempionāta organizatori, noslēdzoties šim lieliskajam sporta notikumam, Preiļu novada BJSS Facebook lapā izsaka pateicības vārdus visiem, kuri iesaistījās, lai pasākums notiktu.
No 25. līdz 26. februārim Igaunijas pilsētā Tartu notika 19. Pasaules čempionāts zemledus makšķerēšanā, kurā Māris Āriņš no Aglonas un Sandis Gribuška no Pelēčiem, startējot Latvijas izlases sastāvā, ieguva bronzas medaļas.
Pēc divu gadu plānošanas, projektēšanas un artefaktu vākšanas ir finišējis Latvijas un Lietuvas pierobežu sadarbības programmas projekts “Pirmā pasaules kara mantojuma un ekspozīcijas izveide ar mērķi piesaistīt apmeklētājus pierobežā”. 1. martā durvis vēra jaunizveidotais Pirmā pasaules kara muzejs Medumos, aicinot klātesošos iejusties seno vēstures notikumu atmosfērā.
Jautā nīcgalieši:
“Nīcgales pagastā jau pagājušā gada decembrī bija pabeigti ielu apgaismojuma ierīkošanas darbi. Līdz šim (un arī šobrīd) Nīcgales pagasta ielās deg tikai pāris lampas – pie bijušās Nīcgales pamatskolas, Nīcgales pagasta pārvaldes ēkas, Nīcgales tautas nama, dzelzceļa stacijas un pie divām daudzdzīvokļu mājām, kaut gan to pavisam ir 12. Ejot uz veikalu, dzelzceļa staciju un bērnudārzu, ielas ir tumšas. Kad tiks ieslēgtas visas laternas?
Daugavpilī apkures tarifs būs ne augstāks kā 90 eiro par megavatstundu (MWh), informē aģentūra LETA.
Konteksts. Nagļu tautys nomā 18. februarī nūtyka muzykals uzvadums “Es asu, tu esi Plōciņu Mase”, kurā beja dzīsmis, daņči i septeni skeči par Nagļu pogostu i Rēzeknis nūvodu.
Latgolys plānōšonys regions izstrōdōjs krōsojamū grōmateņu bārnim “Izkrāso Latgali!”. “Izkrāso Latgali!” ir atrūnami: Daugovpiļs cītūksnis, Krōslovys i Preiļu piļs, Lūznovys muiža, Viļakys bazneica, Rēzeknis i Ludzys piļsdrupys, pīmineklis Latgolys partizanu pulka krytušajim karaveirim “Bolvu Stanislavs”, Latgolys Mōrys pīmineklis, Leivōna stykla i amatnīceibys centrs, Vasargelišku skotu tūrņs. Grōmateņā var izkrōsōt objektus, meklēt vōrdus, rysynōt uzdavumus, tai īpazeistūt Latgolys pošvaļdeibys. Taipoš grōmateņai pīvīnōtys uzleimis. Grōmateņu meklejit pr.gov.lv
Lai pēc iespējas vairāk plastmasas iepakojuma nonāktu pārstrādē, zemnieku saimniecības bez maksas varēs atbrīvoties no lauku darbos uzkrātajiem plastmasas izstrādājumiem – plēves, lielmaisiem jeb BigBag, kanniņām u.c.