Trešdiena, 26.augusts
Vārda dienu svin: Broņislava, Broņislavs, Natālija, Tālija
Jumta renovācija vai jauna jumta izbūve ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem, kas ietekmē ēkas izskatu, vērtību un ekspluatācijas kvalitāti ilgtermiņā. Katram projektam ir atšķirīgas prasības - vienam svarīgāka būs ilgmūžība un minimālas apkopes izmaksas, citam ēkas arhitektūra un vizuālais tēls, bet vēl citam - optimāla cenas un kvalitātes attiecība.
Jumts nav īstermiņa pirkums - tā ir ilgtermiņa investīcija ēkas drošībā un vērtībā. Tā uzdevums ir pasargāt ēku no lietus, sniega, vēja, saules un temperatūras svārstībām, nodrošinot tās ilgmūžību un komfortu vairāku desmitgažu garumā.
ORBERG jumtu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības bāzē Rīgā, Krūzes ielā 17, pieejams plašs jumta segumu klāsts dažādiem projektiem - no privātmājām un daudzdzīvokļu ēkām līdz sabiedriskajiem objektiem, lauksaimniecības būvēm un vēsturisku ēku renovācijām. Piedāvājumā ir gan ekonomiski, gan ekskluzīvi risinājumi.
Lētākais risinājums ne vienmēr ir izdevīgākais
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Ludzas Daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā skatāma specializēto darbnīcu klientu austo darbu izstāde. Izstādē skatāmi austie paklāji no auduma strēmelēm un no dzijas pīnēm, kā arī somas un salvetes.
18. martā Rīgā norisinājās Latvijas 2023. gada ziemas čempionāts lietišķajā šaušanā, kurā startēja Valsts robežsardzes izlase desmit dalībnieku sastāvā.
Valsts robežsardzes izlasei izdevās izcīnīt vairākas godalgas – vingrinājumā «DP-3» vīriešu grupā otrais ir Ivans Iščenko (Ludzas pārvalde), trešais – Vitālijs Ščolkins (Ludzas pārvalde), savukārt sieviešu grupā pirmā ir Edīte Barsova (Viļakas pārvalde). Vingrinājumā «DP-4» vīriešu grupā trešais ir Edgars Urtāns (Valsts robežsardzes koledža), savukārt sieviešu grupā pirmā – Edīte Barsova (Viļakas pārvalde).
13.–18. martā Rīgā, Banku Augstskolas telpās notika Latvijas jauniešu čempionāts klasiskajā šahā, kurā piedalījās 117 zēni un meitenes. Sacensības tika aizvadītas sešās vecuma grupās no U-8 līdz U-18 gan zēniem un meitenēm.
Zēni spēlēja pēc apļa sistēmas pa 10 finālistiem katrā vecuma grupā, savukārt meitenēm formāts bija atšķirīgs dalībnieču dažādā skaita dēļ. Sacensības visās vecuma grupās tika spēlētas ar laika kontroli 90 minūtes partijai. Visās grupās tika skaitīts starptautiskais klasiskā šaha reitings.
Šonedēļ nelielā mājputnu novietnē Lietuvā konstatēts augsti patogēnās putnu gripas (H5N1) uzliesmojums. Pirms divām nedēļām putnu gripu atklāja arī mājputnu novietnē Igaunijā. Latvijā augsti patogēnā putnu gripa līdz šim ir konstatēta tikai savvaļas ūdensputniem.
Kijivas kara administrācija kopā ar Ukrainas karavīriem novāc daļu aizsprostojumu, kas galvaspilsētā tika uzslieti pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.
Pēc Krievijas pilna mēroga kara sākuma vairākos Kijivas rajonos tika izveidoti betona bloku un smilšu maisu aizsprostojumi, izrakti ierakumi, uzbūvētas blindāžas.
Tā kā tiešu kaujas darbību draudi Kijivā šobrīd ir minimāli, aizsprostojumu sistēmu nolemts mainīt.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ceturtdien, 16. martā, ieradies oficiālā vizītē Ukrainā, kur galvaspilsētā Kijivā tiksies ar Ukrainas augstākajām amatpersonām.
Kopš pagājušā gada 24. februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, šo valsti vairākkārt apmeklējis Valsts prezidents Egils Levits un citas Latvijas amatpersonas, bet Kariņam šis ir pirmais brauciens uz Krievijas izraisītā kara plosīto Ukrainu.
Daugavpils reģionālajā slimnīcā strādā vairāk nekā 20 dažādu nozaru ārsti, ārstu palīgi un medmāsas
Putina kara dēļ Ukrainu bija spiesti pamest mediķi, un daudzi ir atraduši patvērumu un darbu Latgalē, tostarp Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Tās valdes priekšsēdētājs Grigorijs Semjonovs “Vietējai Latgales Avīzei” teica, ka viņi visi ir profesionāļi, tāpēc liels atbalsts nozarē, kas šobrīd cieš finansiālu krīzi.
Aizvadītās nedēļas nogalē konkursa “Laukiem būt!” finālā noskaidrotas labākās lauku jauniešu biznesa idejas no visas Latvijas trīs konkursa kategorijās.
1. martā Rēzeknē norisinājās Latgales senioru literārās jaunrades prozas konkursa “Sapņi un piepildījums” noslēguma pasākums. Prozas konkursā augstu novērtētas Ludzas novada biedrības “Līdzdalībai nav vecuma” dalībnieces Anna Ķipļuka un Natālija Lavrenoviča, iegūstot godalgotas vietas. Konkursu organizēja Latgales Reģionālā pensionāru apvienība.
10. martā aizsardzības nozares vadība tikās ar Latvijas darba devējiem – uzņēmumu un pašvaldību iestāžu pārstāvjiem, lai pateiktos par viņu atbalstu un ieguldījumu Zemessardzes stiprināšanā 2022. gadā. Svinīgā pasākuma laikā Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs saņēma Aizsardzības ministrijas Atzinības rakstu par Ludzas novada pašvaldības izrādīto atbalstu Zemessardzei. Apbalvojumu pasniedza aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, Latvijas armijas komandieris Ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Zemessardzes komandieris pulkvedis Kaspars Pudāns.