Piektdiena, 05.jūnijs
Vārda dienu svin: Igors, Ingvars, MargotsKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
22. jūlijā pēc ilgāka pārtraukuma pasākums “Rēzeknes novada diena” notika Ančupānu ielejā – kartodromā, piedāvājot pagastu dižošanās teltis un novada pašdarbnieku koncertu “Mātes villaines pavedienā”, ko vadīja Ēriks Zeps. Vakara noslēguma koncertā priecēja vairākas grupas, bet sportisko izturību pārbaudīt varēja “Sarkaņkalna ezeru skrējienā 2023” un dažādās stafetēs.
19. jūlijā pie Viļakas Evaņģēliski luteriskās baznīcas tika atklāts jauns vides objekts – grāmata – un ar to sāka svinēt Viļakas 730 gadu jubileju.
21. jūlijā Ludzas kultūras namā notika Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes (LPRAP) sēde, klātesot izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai, IZM Izglītības departamenta direktorei Edītei Kanaviņai un Latgales reģiona izglītības pārvalžu un iestāžu darbiniekiem.
LPR Attīstības padomes un Balvu novada pašvaldības priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs iepazīstināja klātesošos ar sēdes darba kārtību un aicināja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus uz atklātu sarunu par skolu tīkla plānošanu Latgales plānošanas reģionā.
Lai izpētītu Ludzas pirmsākumus un vēsturi, kā arī popularizētu arheologa profesiju un iepazīstinātu ar to jauniešus, vēl līdz šodienai, 28.
Lai veicinātu meža nozares un Latvijas dabas izzināšanu caur jaunrades darbiem, Zemkopības ministrija izsludinājusi konkursu valsts atbalstam izglītojošam projektam “Skolu jaunatnes izglītošanas pasākumam “Konkurss “Mežs Latvijas izaugsmei””. Projekta pieteikumu pieņemšana notiek no 26. jūlija līdz 9.
Selekcionārs Guntis Grants atzīmē, ka lilijām nav viena piemērotākā stādīšanas laika. Tās var stādīt gan pavasarī, gan rudenī un pat vasaras vidū, līdz ar to tās droši var pirkt tirdziņos arī šobrīd, lai uzreiz stādītu dārzā. Stādot dobē, gan jāatceras nogriezt ziedus kopā ar 1/3 no kātiem, lai zieds netērē auga enerģiju.
15. jūlijā vairāki pasākumi rotāja Preiļu parka svētkus. Tie notika jau otro reizi.
Jau rīta pusē pie zirgu staļļiem rosījās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra organizētā pasākuma “Novada garša” dalībnieki (par šo pasākumu lasiet 6. lpp.), bet nedaudz attālāk darbojās arī tirdziņš un karuseļi bērniem.
Pasākumā “Novada garša” piedalījās gandrīz visu novadu mājražotāji
15. jūlijā Preiļu parka svētkos varēja izgaršot novadus, jo turpat parkā pie staļļiem notika tradicionālais vasaras pasākums “Novada garša”. To rīkoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra komanda ar Preiļu novada Kultūras un tūrisma pārvaldes saimi un citiem sadarbības partneriem.
Šogad vasara padevusies silta un saulaina, tāpēc vairāk gribētos būt pie dabas un tās norisēs. Tā kā vasarā gotiņas dod visvairāk piena, 12. jūlijā Preiļu novada Pensionāru biedrībā nobrieda ideja veidot pasākumu “Pienu ēdu, pienu dzēru, pienā muti mazgāju...”.
15. jūlijā notika ekspedīcija–ceļojums “Pa Agneseitis pādim”, veltīta rakstnieces Veronikas Tenčas-Goldmanes dzīvē liktenīgajām vietām. Tajā piedalījās 19 interesenti, tostarp rakstnieces meita Ināra Paiča ar dzīvesbiedru Juri no Kuldīgas, savu Latgales sakņu pētnieki Jānis Jaudzems, Līga Tulinska, grāmatas “Pastareite” “krustmātes” – Maruta Latkovska un Lidija Leikuma un citi interesenti. Ekspedīciju organizēja Maltas vēstures muzejs un vadīja Silvija Pīgožne.
