Trešdiena, 03.jūnijs
Vārda dienu svin: Ineta, Inta, IntraKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Šogad astotais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūkām konstatēts Rēzeknes novada Nagļu pagastā. Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvji norāda, ka laboratoriski tas apstiprināts piecām mājas cūkām piemājas saimniecībā.
Ludzas novada Pasienes pagastā esošajā dabas liegumā “Grebļukalns” šī gada rudenī AS “Latvijas valsts meži” (LVM) uzsāks apjomīgus biotehniskos pasākumus, lai uzlabotu Latvijā ļoti retā osu meža biotopa stāvokli un dzīves apstākļus šim biotopam raksturīgo reto augu sugu dzīvotnēm.
Egita Terēze Jonāne
7. augusta vētra un krusa plosījās arī Latgalē un Sēlijā, un diemžēl atlūzis liepas zars atņēma dzīvību vīrietim (50 gadi) Augšdaugavas novada Sventes pagastā. Tieši šajā novadā redzami lielākie postījumi, tāpat arī Daugavpilī.
Otrdien, 8. augustā, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs otrajā vizītē Latgalē uzturējās uz Eiropas Savienības austrumu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju Krivandas, Opoļu un Robežnieku robežapsardzības nodaļās (tās atrodas Ludzas un Krāslavas novados).
Divas dienas – 4. un 5. augustā – jau astoto reizi notika Latgales stāstnieku festivāls “Omotu stuosti” par tēmu “Vecticībnieku garīgā un sadzīves kultūra Latvijas kultūras kontekstā”. Šoreiz stāstnieki no Latgales un citiem novadiem pulcējās Augšdaugavas novada Slutišķu sādžā, Špoģu Mūzikas un mākslas skolā un Naujenes Novadpētniecības muzejā, lai, šī festivāla rīkotājas Vilhelmīnes Jakimovas pašas sarūpētu stāstu iedvesmoti, apzinātu un lepotos ar vecticībnieku mantojumu.
Viņi Preiļu svētkos spēlēs dziesmas, kuras pazīst visā pasaulē
Duorza svātki bārnim Viļānūs kūpā ar unuceitem, draugim i jūs bārnim itūgod pi mane nūtyka ūtrū reizi. Prīca, ka pīsadalēja ap 30 lelu i mozu latgaliskuma draugu. Ka paguojušajā godā mes runuojom i vaira kū dazynuojom par bitem (juos tok mums Viļānu gierbūnī), tod ituo goda tema beja “Pupys”: puokšys (t.s. cyuku pupys), kava pupys (fasolis, svīsta pupenis), īpazynom ari sojis pupenis.
Šovasar Sīļukalna pagastā Janīna un Antons Stikāni atskatījās uz laulībā nodzīvotiem 50 gadiem. Zelta pāris – tā teica plašais radu pulciņš, kas bija ieradušies sveikt gaviļniekus. Tika izbaudīta garšīgā svētku torte, raisījās atmiņas.
1. un 2. augustā Rēzekni apmeklēja Ķīnas Tautas Republikas delegācija ar vēstnieku Tanu Sungeņu priekšgalā.
Projekta “Rīteiropas vērtības” īstenošana uzsākta 2018. gadā, kad tika veikti arheoloģiskās un ģeotehniskās izpētes darbi un izstrādāts tehniskais projekts Ludzas pilskalna labiekārtošanai, kas vēlāk tika sadalīts četrās atsevišķās kārtās, bet 2019. gada nogalē tika pabeigti Ludzas pilsdrupu konservācijas 2. un 3. kārtas darbi.
