Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Rēzeknes biznesa inkubators ir palīdzējis daudziem Rēzeknes valstspilsētas un Balvu, Rēzeknes un Ludzas novada cilvēkiem izveidot savu uzņēmumu vai attīstīt jau esošu biznesu. Šī inkubatora vadītāja Skaidrīte Baltace pastāstīja “Vietējai Latgales Avīzei”, kā arī maza ideja var pāraugt lielā veiksmes stāstā.
Kad aizsākās biznesa inkubatoru ēra Latgalē?
– LIAA Biznesa inkubatoru tīkls izveidots 2016. gada septembrī, un Rēzeknes Biznesa inkubatoru uzskata par pirmo šādu LIAA pārstāvniecību, jo Ekonomikas ministrija šeit rīkoja pirmo svinīgo atklāšanas pasākumu. Toreiz visi biznesa inkubatori darbu sāka 1. septembrī, un šoruden Rēzeknes biznesa inkubators svinēja septiņu gadu jubileju.
Kādi bija šie septiņi gadi?
– Ja runā tēlaini, tad šis ir bijis pirmsskolas vecums, kad mēs esam guvuši apliecinājumu tam, ka šāds projekts darbojas veiksmīgi, ka pareizs ir fokuss uz biznesa ideju autoriem, kuri šo ideju spēj attīstīt pirmsinkubācijā un pēc tam arī inkubācijā. Un, saņemot ne tikai saturisko, bet arī finanšu atbalstu, viņi kļūst par inovatīviem komersantiem, kuri spēj maksāt nodokļus un dod savu artavu Latvijas ekonomikai.
Cik pirmsinkubācijas dalībniekus uzņēmāt pirmajā gadā un cik no tiem bija veiksmes stāsti?
– Pirmā uzņemšanas kārta bija 2017. gada janvārī, un toreiz Rēzeknes biznesa inkubatorā uzņēmām deviņus komersantus. Viņi pieteicās paši, viņiem bija skaidrs redzējums par savu biznesa ideju. No pirmā “iesaukuma” darbu turpina un ir veiksmīgi vairāki komersanti. Piemēram, SIA “Medicīnas centrs 36,6” Rēzeknē toreiz strādāja vien daži darbinieki, bet šodien tas ir moderns medicīnas centrs, kas sniedz galvenokārt stomatoloģijas pakalpojumus un piesaista jaunos mediķus (tie atgriezās reģionā vai pārcēlās no Rīgas vai cita reģiona uz Rēzekni) un kur ir aprīkojums, līdzvērtīgs citām mūsdienīgām klīnikām galvaspilsētā.
Vai esat aplēsuši, cik komersantu atraduši savu īsto biznesa stāstu ar jūsu atbalstu?
– Sākotnēji Rēzeknes biznesa inkubators organizēja četras uzņemšanas gadā, pēc tam mēs uzņēmām komersantus pavasarī un rudenī. Lielākais vienlaikus gada laikā atbalstu saņemošo komersantu skaits ir bijis tuvu 40. Šajos septiņos gados Rēzeknes biznesa inkubatorā atbalstu saņēmuši 206 biznesa ideju autori pirmsinkubācijā un 69 inkubācijas komersanti no Rēzeknes valstspilsētas un Balvu, Rēzeknes un Ludzas novada. Priecājos, ka daudzi pirmsinkubācijas dalībnieki iesaistījās inkubācijā un kļuva par veiksmes stāstiem. Arī tie, kuri pēc apmācībām nepieteicās inkubācijai, tomēr ir lieli ieguvēji, jo viņiem ir zināšanas un prasmes, kā modelēt biznesu, kādam jābūt biznesa plānam utt. Turklāt daudzi pirmsinkubācijas dalībnieki, lai arī nepiesakās inkubācijai, dibina uzņēmumus vai reģistrējas kā saimnieciskās darbības veicēji un īsteno savas biznesa idejas bez inkubatora atbalsta, ar savu biznesa ideju startē pašvaldības uzņēmējdarbības konkursos vai iesniedz projektu Lauku atbalsta dienesta LEADER programmas atbalstam.
Kā veiksmīgi un secīgi kombinēt dažādus atbalsta veidus, lieliski apliecina viens no mūsu dalībniekiem – Jūlija Danilina, kura pēc pirmsinkubācijas programmas reģistrēja uzņēmumu, pieteicās inkubācijas atbalstam, un šobrīd viņas izlolotais produkts – diedzētu zaļo griķu uzkodas “GRIKSI” ir atpazīstams ne vien Latvijā, bet uzsāk savu ceļu arī ārvalstīs. Strādājot pie savas idejas, papildus dalībai biznesa inkubatorā, Jūlija studēja pārtikas tehnoloģiju Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, izcīnīja uzvaru GEMOSS grantu konkursā, pilnveidoja biznesa ideju atbalsta programmā “Empowering Women in Agrifood” (EWA), guva atbalstu LEADER programmā un Rēzeknes novada pašvaldības projektu konkursā. Papildus griķu batoniņiem uzņēmumā Rēzeknes novadā tagad top arī griķu musli, griķu kotlešu maisījumi un citi veselīgi produkti.
“Vietējā Latgales Avīze” rakstīja par zīmolu “Bencha Muude”, un arī šis uzņēmums ir veiksmes stāsts, kas tapa Rēzeknes biznesa inkubatorā.
– Jā, tā ir, “Bencha Muude” ir Gunitas Mūrnieces-Krišānes veiksmes stāsts. Iestājoties biznesa inkubatorā, Gunita jau šuva bērnu dizaina apģērbus, taču viņai bija bažas, vai tie būtu jāražo sērijveidā. Gunitai izdevās “izkāpt no amatnieka kurpēm”, un tagad no mazās darbnīcas Mežvidos “Bencha Muude” ir izaugusi līdz darbnīcai un veikalam Ludzā, izveidotas vairākas darbavietas profesionāliem šūšanas tehnologiem, tiek paplašināts dizaina apģērbu sortiments un palielināti ražošanas apjomi.
Vēl viens labs piemērs ir Zandas Trukšānes ģimenes uzņēmums “Organic products” Ludzā, kur tiek ražota bioloģiski sertificēta produkcija – ogu un dārzeņu pulveri, garšvielu maisījumi, tējas, sukādes. Arī šis uzņēmums ir izmantojis vairākas uzņēmējdarbības atbalsta programmas un arvien turpina augt.
Kādi veiksmes stāsti ir Balvu novadā?
– Ja runājam par eksportu, tad vēlos pastāstīt par diviem mūsu pirmsinkubācijas un vēlāk inkubācijas dalībniekiem Balvos – Jāni Igauni (uzņēmums “Timber Kit”) un Jeļenu Golovnevu (uzņēmums “Lamur flowers”).
“Timber Kit” nodarbojas ar koka konstrukciju ražošanu, uzstādīšanu un ar to saistītajiem būvniecības darbiem Latvijas un Skandināvijas tirgū. Uzņēmuma komanda profesionāli projektē, ražo un būvē skandināvu stila ēkas. Vairāk nekā 90 % saražotā tiek eksportēti uz Norvēģiju, un šis ir labs apliecinājums tam, ka Latvijas uzņēmumi var būt konkurētspējīgi un veiksmīgi arī Skandināvijā.
Savukārt Jeļena uzņēmumā “Lamur flowers” ražo lielformāta ziedus, dekorācijas un lielformāta eņģeļu spārnu kostīmus, un tieši pēdējie ir kļuvuši par pieprasītu produktu ārvalstu tirgū un tiek eksportēti uz vairāk nekā 30 pasaules valstīm, tostarp Ameriku un Austrāliju.
Šo abu uzņēmumu īpašnieki ir gados jauni cilvēki, kuri ar uzņēmību un lieliskām darbaspējām apliecina, ka arī reģionos var būt eksportspējīgi un veiksmīgi mazie uzņēmumi.
Kas ir vajadzīgs, lai biznesa idejas nepaliktu uz papīra un kļūtu par veiksmes stāstiem?
– Idejas dzimst daudziem. Vai tās kļūst par reāliem biznesa projektiem, ir atkarīgs no paša cilvēka uzcītības, mērķtiecības un īstajā laikā un īstajā vietā sastaptiem domubiedriem vai atbalstītājiem. Biznesa inkubators var būt atspēriena punkts vai tramplīns topošam uzņēmējam vai jaundibinātam uzņēmumam izaugsmes ceļā. Ir jādara!
Jūlija Danilina ražo diedzētu zaļo griķu uzkodas “GRIKSI”
Jānis Igaunis ražo paša “Timber Kit” zīmola koka konstrukcijas
Egitas Terēzes Jonānes teksts, publicitātes foto