Trešdiena, 27.maijs
Vārda dienu svin: Dzidra, Dzidris, Gunita, Loreta
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
23. septembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā norisinājās Nikodema Rancāna konkursa dalībnieku apbalvošanas ceremonija. Šogad konkursā tika pieteikti 14 pretendenti.
Balvas saņēma skolotāji no Rēzeknes, Balvu, Preiļu, Krāslavas, Ludzas novada un Rēzeknes valstspilsētas. Konkurss ļauj izcelt un godināt labākos nozares pedagogus, ceļot skolotāja profesijas prestižu sabiedrībā.
Latgolys storpkongress savede sūpluok nūvoda politikys veiduotuojus, sabīdryskūs i izgleiteibys darbinīkus, kai ari uzjiemiejus, īriedņus i Saeimys i Eiroparlamenta puorstuovus, kab diskutātu par Latgolys drūšeibys, izgleiteibys kvalitatis i identitatis styprynuošonys vaicuojumim.
22. septembrī Rēzeknes novada Rikavas kultūras namā notika Dzejas dienām veltīts pasākums jeb dzīvais dzejas almanahs “Mēs laikā, laiks mūsos”, kurā klātesošos priecēja daudzi Latgales dzejnieki.
No 18. līdz 22. septembrim Valsts robežsardzes koledžā norisinājās kinologu apmācību seminārs “Pēdu dzīšana”, kuru vadīja Somijas eksperts kinoloģijas jomā Tero Väänänen.
Seminārā piedalījās kinologi no Valsts robežsardzes koledžas, Valsts robežsardzes teritoriālajām pārvaldēm, Valsts policijas un Valsts policijas koledžas, kā arī kolēģi no Lietuvas tiesībsargājošajām iestādēm.
No 15. līdz 19. septembrim Ludzas novadā viesojās delegācija no Horneburgas pašvaldības. Ārzemju viesi apmeklēja novada tūrisma vietas, iepazinās ar vietējo uzņēmumu darba specifiku un tikās ar Ludzas novada vadības pārstāvjiem.
22. septembrī Ludzā tika organizēta koku stādīšanas talka, kuras laikā Gaismas dārza ainava papildināta ar deviņiem dažādu šķirņu bērziem. Kopumā talkas ietvaros iestādīti teju 40 koki.
30. septembrī un 1. oktobrī Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina ikvienu doties vērot gājputnu rudens migrāciju, vienlaikus piedaloties Eiropas putnu vērošanas dienās jeb “EuroBirdwatch 2023”. Par novērotajiem gājputniem jāziņo dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv.
Pirkums AliExpress, kas iepakots koka kastēs, vai kravas piegāde no Ķīnas ar precēm, kas izvietotas uz koka paletēm, ir veids, kā mūsu valstī var ieceļot bīstams nelegālais imigrants – Āzijas ūsainis – liels, melns kaitēklis ar garām ūsām, kas var izraisīt lapu koku masveida bojāeju, brīdina Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta Fitosanitārās uzraudzības daļas vecākā inspektore Evija Kučinska.
Šoruden Latgales reģionālā televīzija (LRT) turpina iepriekšējos četros gados uzsākto projektu un veido jaunus raidījumus ģimenēm ar bērniem un pusaudžiem “Žik!” latgaliešu valodā. Televīzijas ekrānos noslēdzošo – piekto – sezonu varēs vērot kanālā TV24 un ReTV kanāla virszemes apraidē, jau sākot ar 1. oktobri.
16. septembrī Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā pasniedza konkursa “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā” galveno balvu, un šogad to saņēma rīdziniece Anna Afanasjeva ar ainavu “Pie jūras”.
