Jaunumi


 Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.

 Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.

 Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centram reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.

 Īpašs uzsvars projektā likts uz reģionu uzņēmumiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ārpus lielajām pilsētām nereti nākas saskarties ar ierobežotiem resursiem, nelielām komandām un augstu ikdienas noslodzi. Digitalizācija šādos apstākļos var kļūt par izšķirošu izrāvienu – sakārtoti procesi, automatizēti risinājumi un efektīva digitālā komunikācija ļauj ietaupīt laiku un koncentrēties uz uzņēmuma izaugsmi.
 

Projekts veidots kā valsts mēroga atbalsta instruments, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas uzņēmējiem visā Latvijā neatkarīgi no to atrašanās vietas. Apmācības notiek attālināti, ļaujot uzņēmējiem tās apvienot ar ikdienas darbu, savukārt finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda nozīmē, ka dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas un tiek nodrošināta kā de minimis atbalsts.
 


Kristaps Zakulis, Southwestern Recruitment personāla atlases partneris pārdošanas jomā.

Jauniešiem, sperot pirmos soļus profesionālajā dzīvē, nereti rodas sajūta, ka panākumi darba tirgū ir nejaušību virkne – vienam izdodas atrast darbu salīdzinoši ātri, kamēr cits ilgi paliek bez jebkādām atbildēm, neraugoties uz aktīvu pieteikšanos vairākām vakancēm. Šī nevienlīdzīgā pieredze nostiprina priekšstatu, ka darba tirgū visu nosaka veiksme, nevis apzināta rīcība 

Taču realitāte ir sarežģītāka. Izšķirošais faktors arvien biežāk nav pieteikumu skaits, bet gan tas, cik skaidri jaunietis spēj definēt un parādīt savu profesionālo vērtību. To netieši apliecina arī sociālajos tīklos apspriestie gadījumi, kuros jaunie cilvēki dalās pieredzē par desmitiem nosūtītu CV bez rezultāta – šie stāsti raisa līdzpārdzīvojumu, bet vienlaikus uzdod neērtu jautājumu par to, ko darba devējs šajos pieteikumos patiesībā redz.
Lasīt vairāk >>


No 2026. gada 21. februāra visā Latvijā sākusies pirmā pieteikšanās apkaimju kopienu attīstības programmai, kas piedāvā mentoru atbalstu, zināšanas un finansējumu kopienu stiprināšanai. Pieteikties vietnē drosaskopienas.lv iespējams līdz 21. martam.

Programmai pieteikties aicinātas neformālas iedzīvotāju grupas vai organizācijas, kas darbojas konkrētā teritorijā un ir atvērtas plašākai vietējai sabiedrībai. Dalībnieki 12 mēnešu laikā saņems daudzpusīgu atbalstu kopienas attīstībai: individuālu mentoru palīdzību, praktiskas zināšanas par sadarbību un līdzdalību, tīklošanās iespējas ar citām kopienām, kā arī finansiālu atbalstu rīcības plāna īstenošanai. Jaunām, vēl tikai topošām vai mazāk aktīvām kopienām pieejams finansējums līdz 1000 eiro, savukārt pieredzējušām kopienām – līdz 3000 eiro.


SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.


Zemnieka palīgs – lauku konsultants

MAIRIS ORMANIS un ARVIS SPURIŅŠ strādā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Preiļu birojā, abi kā eksperti pieaicināti arī starptautiskajā CO2 mazināšanas projektā. Ārpus lauku konsultantu darba ikdienas Mairis palīdz vecākiem piena lopkopības saimniecībā, bet Arvis uztur gaļas lopu saimniecību. Intervijā “Vietējai Latgales Avīzei” abi uzsvēra, ka studiju gados zināja, ka atgriezīsies Latgalē, jo arī dzimtajā novadā var atrast savu vietu dzīvē.

SIA “Safīra L” iegādājas iekārtas vegāniskā bezglutēna sāļā garduma ražošanai

2024. gadā Rēzeknes novada Kaunatas pagastā esošais uzņēmums SIA “Safīra L” piedalījās pašvaldības izsludinātajā projektu konkursā “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai Rēzeknes novadā”, un komisija apstiprināja iesniegto pieteikumu projektam – “Jauna pārtikas produkta ražošanai nepieciešamo pamatlīdzekļu iegāde”, piešķirot 1551,68 eiro finansējumu.

Valsts prezidents: Ludzas novads ir neatņemama daļa no Latgales reģionālās attīstības 

16. jūlijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs darba vizītē apmeklēja Ludzas novadu, kur vizītes sākumā Zilupē tikās ar Ludzas novada pašvaldības vadību. Novada apmeklējuma laikā Valsts prezidents iepazinās ar bioloģiski sertificētas produkcijas ražošanas uzņēmuma SIA “Organic Products” un Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka darbību.

Pierobežā plāno atjaunot seno Eversmuižas ēku

Eversmuiža, kas atrodas vien 13 kilometrus no Latvijas austrumu robežas, Ludzas novadā, gleznainās Ilžas upes krastos, ir viena no retajām cietokšņa tipa muižām Latvijā. Muižas ēka, kas būvēta 18. gadsimtā, pašlaik pieder Ludzas novada pašvaldībai, taču nav apdzīvota, tāpēc vietējie iedzīvotāji sadarbībā ar Ludzas novada pašvaldību nolēmuši sākt muižas renovāciju, savā sižetā stāsta “Latvijas radio” Latgales korespondente Iveta Čigāne.

Rēzeknes slimnīcas neirologi apmeklē kongresu Helsinkos

No 29. jūnija līdz 2. jūlijam Somijā, Helsinkos norisinājās 10. Eiropas Neirologu akadēmijas kongress “Neuromodulation: Advances and opportunities in neurological diseases”, kurā pulcējās vairāk nekā 7000 ārstu, speciālistu, topošo ārstu, lektoru un interesentu no visas Eiropas. Rēzeknes slimnīcu pārstāvēja divi neirologi – dr. Kārlis Stirāns un dr. Jevģēnijs Tihonovs.

Lapas