Piektdiena, 28.augusts
Vārda dienu svin: Auguste, Guste
Jumta renovācija vai jauna jumta izbūve ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem, kas ietekmē ēkas izskatu, vērtību un ekspluatācijas kvalitāti ilgtermiņā. Katram projektam ir atšķirīgas prasības - vienam svarīgāka būs ilgmūžība un minimālas apkopes izmaksas, citam ēkas arhitektūra un vizuālais tēls, bet vēl citam - optimāla cenas un kvalitātes attiecība.
Jumts nav īstermiņa pirkums - tā ir ilgtermiņa investīcija ēkas drošībā un vērtībā. Tā uzdevums ir pasargāt ēku no lietus, sniega, vēja, saules un temperatūras svārstībām, nodrošinot tās ilgmūžību un komfortu vairāku desmitgažu garumā.
ORBERG jumtu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības bāzē Rīgā, Krūzes ielā 17, pieejams plašs jumta segumu klāsts dažādiem projektiem - no privātmājām un daudzdzīvokļu ēkām līdz sabiedriskajiem objektiem, lauksaimniecības būvēm un vēsturisku ēku renovācijām. Piedāvājumā ir gan ekonomiski, gan ekskluzīvi risinājumi.
Lētākais risinājums ne vienmēr ir izdevīgākais
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Turpinot tradīciju, Latvijas Universitāte (LU) vērienīgā studiju festivāla “Universs@LU” laikā 21. februārī svinīgā ceremonijā pasniegusi “LU Skolu balvu 2024”. Apbalvojums izceļ un godina Latvijas skolas, kas devušas nozīmīgu ieguldījumu skolēnu sagatavošanā studijām.
Viduslatgales pārnovadu fonds sadarbībā ar Preiļu novada pašvaldību un Līvānu novada pašvaldību izsludina projektu konkursu “Iedzīvotāji veido savu vidi – 2025”.
Konstantīns Bojārs dzimis sešu bērnu ģimenē Rudzātos 1932. gada 29. augustā.
Kalpojis kā katoļu garīdznieks (ordinēts 15.05.1958.) un strādājis kā jurists.
1969. gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti.
Strādājis Iekšlietu ministrijas kriminālmeklēšanas nodaļā, vēlāk veicis arī administratīvo darbu kā Rīgas pilsētas Maskavas rajona iekšlietu daļas priekšnieka pirmais vietnieks.
Jau ceturto reizi Preiļu Galvenās bibliotēkas darbinieku kolektīvs aicināja seniorus uz kopīgu pasākumu. Šoreiz tas bija veltīts Starptautiskajai dzimtās valodas dienai. Pasākumu vadīja Preiļu Galvenās bibliotēkas Pieaugušo literatūras nodaļas vadītāja Ilga Lozda.
Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas vecākais valsts vides inspektors Artis Strods Krāslavas novadā reģistrējis divus jaunus dižkokus un divus potenciālos dižkokus. Ozola apkārtmērs ir 4 metri un 30 centimetri, savukārt liepas – 3 metri un 60 centimetri.
Tautas deju kolektīvu sadancis “Ziemas prieki” ir ilggadēja tradīcija, kas šogad norisinājās jau 25. reizi. Dejotāji pulcējās, lai kopīgi izdejotu skaistākās latviešu tautas dejas. Iepriekš pasākums noticis Vabolē, Laucesē un Sventē, kur dalībnieki ne tikai dejoja, bet arī piedalījās dažādās ziemas sportiskajās aktivitātēs. Šoreiz tradīcija turpinās Ilūkstē.
Ludzas novada pašvaldības domes 2023. gada 30. novembra saistošo noteikumu Nr. 25/2023 “Par izglītojamo ēdināšanas maksas atvieglojumiem Ludzas novada pašvaldības izglītības iestādēs” 1. punkts nosaka ēdināšanas maksas atvieglojumu veidus un apmēru audzēkņiem Ludzas novada pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs, kuras īsteno pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības programmas (izņemot neklātienes programmu izglītojamos).
Sācies balsojums par 2024. gada lauku dižprojektu, aģentūru LETA informēja biedrības “Latvijas Lauku forums” pārstāvji.
Latvijas lauku partnerību balvai “Dižprojekts 2024” šogad izvirzīti 27 teritoriju attīstībai nozīmīgi projekti no visas Latvijas.
Ņemot vērā uzbrukumus mājdzīvniekiem, Balvu novadā ir saņemta atļauja vilku skaita samazināšanai, aģentūrai LETA apstiprināja pašvaldības izpilddirektore Daina Tutiņa.
Pašvaldības Medību koordinācijas komisijas priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks ierakstā Facebook informē, ka ir saņemtas divas atļaujas, taču Tutiņa precizēja, ka saņemta oficiālā atbilde no Valsts meža dienesta (VMD) par vienas atļaujas piešķiršanu. Atļauja izsniegta viena konkrēta indivīda nomedīšanai.
Deviņdesmito gadu sākumā Latvijā tika uzsākta pensiju sistēmas reforma, ieviešot uz sociālo apdrošināšanu balstītu pensiju sistēmu. Tās ietvaros tika noteikts darba devēju un pašnodarbināto pienākums reģistrēties kā sociālā nodokļa maksātājiem un veikt attiecīgās iemaksas. Ja šīs iemaksas netika veiktas, attiecīgais apdrošināšanas periods netika uzkrāts.