Jaunumi

Neskatoties uz īslaicīgu aukstumu, Daugavpilī pilnā sparā rit sagatavošanās peldēšanas sezonas atklāšanai, kas šogad norisināsies 15. maijā.

3. maijā Daugavpils Kultūras pils multimediju zāle “Daugavpils Kino” atvēra savas durvis apmeklētājiem. Pēc vairāk nekā četru gadu pārtraukuma daugavpilieši un pilsētas viesi jau atkal varēs baudīt kino pirmizrādes vienlaikus ar visu pasauli.
Multimediju zāle “Daugavpils Kino” piedāvās filmas un multfilmas no vadošajām pasaules kino studijām. 

Apkopojot domas un darba rezultātus par padarīto Preiļu novada Labklājības pārvaldes sociālās aprūpes centrā “Preiļi” kopumā, tai skaitā 2024. gada pirmajā ceturksnī, esam gandarīti par paveikto gan darba apjoma ziņā, gan par rezultātiem 

Līvānu novads. Ievēlēta jauna Jauniešu dome, informē pašvaldība Facebook lapā internetā. 
Priekšsēdētājas amatā ievēlēta Viktorija Nagle no Līvānu 1. vidusskolas, savukārt sabiedrisko attiecību speciālistes amata pienākumus jau otro gadu pildīs Evita Tentere, kura šobrīd studē Daugavpils Universitātē. Par sekretāri ievēlēta Diāna Maļinovska no Līvānu 1. vidusskolas.
Jaunā valde pildīs savus pienākumus un realizēs izvirzītos mērķus līdz nākamā gada aprīlim.

Patīkami, ka aprīlī ir dzimuši vairāki Preiļu novada jubilāri, kuri svinēja 90 un 95 dzīves gadus. Starp tiem arī preilēniete Helēna Bernāne. Aizvadīts skaists un ražens darba mūžs. 

Gan esošie bitenieki, gan tie, kuri vēlas sākt nodarboties tieši ar bioloģisko biškopību, turpmāk arī attālināti varēs iegūt nepieciešamās zināšanas mācību programmā “Biškopība bioloģiskajā lauksaimniecībā”, ko izveidojis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).
Mācību programmā apgūstamās 40 kvalifikācijas stundas no 7. maija būs pieejamas LLKC Tālmācības platformā www.talmaciba.llkc.lv.

Iestājoties vasarīgiem laikapstākļiem, ziemas rapšu sējumos strauji izplatās kaitēkļi –  krustziežu spīdulis un krustziežu stublāju smecernieki, aģentūru LETA informēja Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).

“Kādreiz bieži braukāju pa pasauli, lielākoties pie copes draugiem Skandināvijā, bet tagad pārsvarā dodos uz vietējām upēm un ezeriem priecāties par zivīm, jo mums to ir daudz,” teic pieredzējis makšķernieks Guntis Kārkliņš. 

Kopš seniem laikiem Latvija varējusi lepoties ar zivju sugu daudzveidību. Laika gaitā klimata pārmaiņu ietekmē Baltijas jūras un iekšējo ūdeņu piesārņojuma, upju un ezeru eitrofikācijas, biotopu degradācijas, migrācijas šķēršļu, maluzvejniecības un vēl citu faktoru dēļ ihtiofauna ir mainījusies – dažu sugu stāvoklis pasliktinājies, citu uzlabojies, kā arī parādījušās populācijas, kādu agrāk pie mums nebija. 

Latvijas dabā arvien vairāk izplatās svešzemju augi, kas apdraud vietējās ekosistēmas. Par Sosnovska latvāņa ļaunumu visiem sen zināms, cīņa ar šo augu izplatību jau gadiem notiek valstiskā līmenī. Bet ir daudz skaistu augu, par kuriem pat neaizdomājamies, ka varētu būt bīstami, jo ir svešinieki un strauji savairojas, nomācot tradicionālos biotopus un barības ķēdes. Tāda ir arī Kanādas zeltgalvīte jeb zeltslotiņa, ar kuru pērn cīņu uzsāka arī Kuldīgas pusē.