Sestdiena, 05.septembris
Vārda dienu svin: Klaudija, Persijs, VaidaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) par atrastām beigtām mežacūkām pagājušajā gadā ziņotājiem izmaksājis 83 578 eiro, ieskaitot iedzīvotāju ienākuma nodokli, aģentūrai LETA pastāstīja dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītājas vietnieks Mārtiņš Seržants.
Dienests 2024. gadā saņēmis ziņojumus par kopumā 1287 atrastām beigtām mežacūkām.
28. februārī Rēzeknes novada Strūžānu kultūras namā jau otro gadu tika pasniegta “Gada balva kultūrā”. Balvas tika pasniegtas septiņās nominācijās, lai godinātu 2024. gada nozīmīgākos un spilgtākos kultūras notikumus un cilvēkus.
28. februārī Riebiņu kultūras namā sveica Preiļu novada kultūras un tūrisma balvas “Kultūrnova” laureātus.
26. februārī jurģus svinēja Smelteru bibliotēka. Tās vadītāja Marija Giluče ar plašo grāmatu klāstu, preses un rotaļlietu kopumu pārcēlās uz bijušās Salas sākumskolas ēku, kas pēc skolas slēgšanas pārtapusi par vietējās kopienas pulcēšanās vietu.
2. martā Madonā, Smeceres silā notika Latvijas veterānu sacensības slēpošanā. Preiļu novada slēpotāju komandu pārstāvēja Anita Vilcāne, Ilona Aizpuriete, Digna Prodniece, Feoktists Pušņakovs, Leonīds Valdonis, Renārs Valdonis, Mārtiņš Indrikovs un Varis Ceriņš.
Sacensībās piedalījās slēpotāju komandas no Madonas, Gulbenes, Smiltenes Ķekavas, Valmieras, Balvu, Preiļu novada, Daugavpils valstspilsētas, Tukuma, Salaspils, RSVK, LTU.
No 28. februāra līdz 1. martam Daugavpils vieglatlētikas manēžā norisinājās 16. Valērija Petrova piemiņas kauss svarcelšanā, pulcējot atlētus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Divu dienu laikā uz starta izgāja 115 sportisti dažādās vecuma un svara kategorijās.
Pirmā pasaules kara muzejs Medumos 1. martā atzīmēja savu otro pastāvēšanas gadadienu.
Vaboles pamatskolā jau kopš 1991. gada darbojas 45. gaidu vienība, kurā meitenes apgūst skautu un gaidu vērtības, attīstot sevi un iesaistoties sabiedrības labā.
Kā ierasts, jauno gaidu uzņemšana notika Skrindu dzimtas muzeja telpās. 28. februārī 45. gaidu vienības saimei pievienojās sešas jaunas dalībnieces.
28. februārī atklāta jau trešā Daiņa Poikāna fotogrāfiju personālizstāde Kārsavas kultūrvēstures centrā “Līču mājas”. Šoreiz tās tēma – “Starp mirkli un mūžību”. Izstāde apskatāma līdz aprīļa vidum.
Izstāde balstās uz ideju par cilvēka dzīves dualitāti – mirkli un mūžīgumu – un to, kā māksla var savienot šīs divas pretējās dimensijas. Fotogrāfijas iemūžina mirkli, bet glezniecības tehnikas piešķir tam mūžības raksturu, izceļot cilvēka skaistumu un trauslumu.
Lauku atbalsta dienesta (LAD) mājas dzīvnieku reģistra datubāzē šogad pirmajos divos mēnešos reģistrēti 3236 kaķi un 13 mājas seski, liecina reģistrā pieejamā informācija.
Savukārt kopš 2024. gada 1. jūlija, kad stājās spēkā grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā un Veterinārmedicīnas likumā, paredzot kaķu un mājas sesku obligātu apzīmēšanu ar mikroshēmu un reģistrāciju, reģistrēti 17 224 kaķi un 71 mājas sesks.
