Piektdiena, 19.jūnijs
Vārda dienu svin: Nils, ViktorsKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Ar filcēšanu (vilnas velšanu) aizraujas daudzas rokdarbnieces, bet zilupietes Jeļena Bikova (attēlā) un Ludmila Kozlova ir izcilas sava aroda meistares. Par viņu nodarbošanos stāsta Ludzas Novadpētniecības muzeja komunikāciju un sabiedrisko attiecību vadītāja Rita Kučāne.
Eiropas medus brokastis (European Honey Breakfast) ir sociāli izglītojoša kampaņa, ko 2007. gadā aizsāka Slovēnijas biškopji, un 2013. gadā akcijai pievienojās arī Latvijas Biškopības biedrība (LBB). Akcija notiek visā Eiropā, bet novembra trešā piektdiena tiek atzīmēta kā “Eiropas Medus brokastis”.
Valdība apstiprināja grozījumus noteikumos par lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu programmu, papildinot to ar finanšu līdzekļiem, tādējādi uzlabojot primāro lauksaimniecības produkcijas ražotāju un nelauksaimnieciskās darbības veicēju iespējas saņemt aizdevumu ieguldījumiem investīcijās un apgrozāmajiem līdzekļiem.
Piektdien, 24. oktobrī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds dosies reģionālajā vizītē uz Zilupi un Ludzu, kur informēs novada iedzīvotājus par Pretmobilitātes infrastruktūras likumu un tā nosacījumiem.
Ar šo vizīti ministrs turpina reģionālās tikšanās ar pierobežas pašvaldību iedzīvotājiem, skaidrojot Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likuma nosacījumus.
Oskars Zuģickis teju 30 gadus ir aktīvs nevaldības sektora pārstāvis Latgalē un vairāk nekā 15 gadus vada Dienvidlatgales nevalstisko organizāciju (NVO) centru, kas piesaista projektu finansējumu Latgales nevalstiskā sektora atbalstam.
Pirms simt gadiem – 1925. gada 31. oktobrī – Krāslava ieguva savu oficiālo ģerboni. 29. oktobrī plkst. 15.00 Krāslavas novada muzejs aicina uz pasākumu, veltītu pilsētas ģerboņa simtgades jubilejai.
11. oktobrī Viesītes kultūras centrā “Sēlija” notika svinīgā apbalvojuma “Sēlijas sudrabs” pasniegšanas ceremonija, kurā godināti trīs galvenās balvas saņēmēji – Stefans Rāzna no Bebrenes, Vanda Rimša no Ilūkstes un Daina Alužāne no Rubenes pagasta Slates. Sudraba rotadatas ar vilka siluetu šogad mirdz Bebrenē, Ilūkstē un Slatē.
7. septembrī Lūznavas muiža kļuva par vietu, kur Rēzeknes novadā aizsākās šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi. Notikums vienlaikus bija arī muižas atdzimšanas desmitgades svinības, kurās visas dienas garumā muižas viesi, sadarbības partneri, domubiedri un atbalstītāji tikās ar jauniem Lūznavas muižas vēstures mantojuma stāstiem un vakarpusē iepazina sirsnīgo grupu “EmCantos” no Portugāles.
10. oktobrī Nacionālās karjeras atbalsta konferences laikā tika paziņoti konkursa “Karjeras atbalsta balva – 2025” laureāti.
14. oktobrī Rēzeknē svinīgi tika atklāts vēl viens sakopts un radošs pilsētas stūrītis – apgleznotais žogs pie Rēzeknes Dzīvnieku patversmes (Rēznas ielā 13B). Šis projekts ir vēl viens solis pretim skaistākai, iedvesmojošākai un dzīvīgākai pilsētvidei, kas vienlaikus atgādina par rūpēm un mīlestību pret dzīvniekiem.
