Piektdiena, 29.maijs
Vārda dienu svin: Maksims, Maksis, Raivis, Raivo
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
15. septembrī Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā tika nosaukti pretendenti Latvijas gada balvai teātrī „Spēlmaņu nakts” 2019./ 2020. gada sezonā 18 kategorijās. Nominantu vidū ir arī Latgales pārstāvji – Rēzeknes teātris “Joriks” un Daugavpils teātris...
25. septembrī Valsts prezidents Egils Levits viesosies Rēzeknē, kur plkst. 12.00–14.00 Latgales vēstniecībā “Gors” notiks saruna par Latgales identitāti – par tās vēsturi, esošo situāciju un latgaliskās identitātes attīstību nākotnē...
2020.
Līdz 2009. gada 1. jūlijam Latvijā darbojās 26 rajonu pašvaldības un 522 vietējās pašvaldības, tajā skaitā 50 rajona pilsētas un septiņas republikas pilsētas, 41 novads ar tajos ietilpstošajām teritoriālajām vienībām, 424 pagastu pašvaldības.
Preiļu novada domes 9. septembra ārkārtas sēdē deputāti nolēma slēgt līgumu ar AS “Preiļu siers” par uzņemto saistību izpildes garantiju sakarā ar objekta “Rietumu ielas būvniecība no Rīgas ielas līdz Daugavpils ielai Preiļos” nodošanu ekspluatācijā.
Preiļu novada pašvaldības izpilddirektors Aldis Džeriņš atbild uz “Vietējās Latgales avīzes” lasītāju jautājumiem par aktuālo un svarīgo.
Izpilddirektors nevar būt universālais kareivis.
31. sezonu Rēzeknes teātris “Joriks” šogad iesāka jau augusta sākumā ar liriski poētisko izrādi “Raksti mani Rēzeknē”, kas izskanēja Rēzeknes pilsētas svētkos.
Uz 3.
