Svētdiena, 14.jūnijs
Vārda dienu svin: Saiva, Saivis, Santis, Sentis, Tija
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
No šodienas, 26. februāra, augsti patogēnās putnu gripas izplatības dēļ mājputnu turētājiem putni būs jātur slēgtās telpās, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām...
„Vietējā Latgales Avīze” iepriekš aptaujāja cilvēkus, kāpēc viņi vakcinējas, tāpat meklēja atbildes uz jautājumu, kāpēc vakcinācija notiek lēni, lai gan valdība iegulda naudu Vakcinācijas birojā un maksā piemaksas arī ģimenes ārstiem par senioru virs 70 gadiem vakcinēšanu.
Latgalē divas kaimiņpašvaldības – Preiļu un Līvānu novada dome – pieņēma 2021. gada budžetu. „Vietējā Latgales Avīze” pētīja, kur būs ieguldīts pašvaldības finansējums...
„Vietējā Latgales Avīze” saņem lasītāju jautājumus, kāpēc ir vajadzīgs Vakcinācijas birojs un jāvakcinē politiķi, ja riska grupu iedzīvotāju vakcinācija joprojām notiek lēni, tostarp arī sociālās aprūpes centros, kāpēc vakcinācijā ir jāiesaista citu medicīnas nozaru cilvēki un jāveido mobilās brigādes, ja reģionālajās slimnīcās, pansionātos ir savi mediķi, kas ir mācīti veikt potes, jo par katru
«Krīze ļoti spilgti parādīja, ka šobrīd visgrūtāk klājas tieši pakalpojumu sniedzējiem»...
Arī Daugavpils un Ilūkstes novada dome pieņēma 2021. gada budžetu. Jāiestarpina, ka šovasar pēc jaunajām pašvaldību vēlēšanām būs apvienotais Augšdaugavas novads un viens budžets. Palūkosim, kāds abu novadu budžets izskatās skaitļos un vajadzībās šobrīd...
Latgales divu lielāko pilsētu – Daugavpils un Rēzeknes – pašvaldības deputāti pieņēma 2021. gada budžetu. „Vietējā Latgales Avīze” pētīja, kur tiks izlietoti daudzie miljoni eiro...
Vakcinācija pret Covid-19 notiek arī Latgalē, un pirmie vakcīnu saņēma mediķi.
Valdība janvāra nogalē piešķīra piecus miljonus eiro pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas un seku novēršanas pasākumiem, un lauvas tiesu – 4,37 miljonus eiro jeb 87,4 % saņems 22 Latgales pašvaldības, jo tām, tāpat kā virknei citu Latvijas pašvaldību, izlīdzinātie ieņēmumi ir vismaz par 10 % zemāki, nekā šo ieņēmumu vidējais rādītājs valstī, bet bezdarba līmenis ir augstāks par vid
Novadu un pilsētu domes, neskatoties uz sarežģīto situāciju Covid-19 ierobežošanā, beidzot tikušas līdz brīdim, kad deputāti kārtējās sēdēs apstiprina pašvaldību budžetus 2021. gadam. Tā kā klātienes sēdes nenotiek, emocijas tiek paustas no datorekrāniem tiešsaistes režīmā.
