Sestdiena, 13.jūnijs
Vārda dienu svin: Ainārs, Uva, Zigfrīds
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
20. februārī savu 100 gadu jubileju sagaidīja Kalkūnes pagasta iedzīvotāja Marija Korotkiha. Sveikt Mariju nozīmīgajā dzīves jubilejā ieradās Augšdaugavas novada pašvaldības priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Proms, novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Ingūna Svarāne un Kalkūnes pagasta sociālās darbinieces. Ziedu pušķus un dāvanas no pašvaldības Marijas kundze pieņēma ar lielu pateicību un prieku.
Jura Soikāna Ludzas Mākslas skolas pedagoģe Inta Terentjeva apbalvota ar Ludzas novada pašvaldības Atzinības rakstu – par profesionālu ilggadēju darbu un ieguldījumu jauno talantu māksliniecisko prasmju attīstīšanā un izaugsmes veicināšanā un sakarā ar dzīves jubileju.
Ludzas novadā jauniešiem ir pieejams būtisks atbalsts: tiek īstenots projekts “PROTI un DARI 2.0” – tā mērķis ir sniegt individuālu atbalstu jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri šobrīd nemācās, nestrādā un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā.
No 9. līdz 14. februārim pieci Ludzas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes “Pasaciņa” pedagogi piedalījās Erasmus+ projekta “Kindergarten Adventures” mobilitātē Portugālē, Vieira do Minho pilsētā, lai izstrādātu projekta 3. aktivitāti.
21. februārī Ciblas pagasta Kapukalnā aizvadīts sirsnīgs, jautrs un aktīvs pasākums “Baltais piedzīvojums”, kurā piedalījās 51 dalībnieks – no pašiem mazākajiem līdz lielākajiem ziemas prieku baudītājiem.
Diena bija piepildīta ar dažādām aktivitātēm – bumbiņu mešanu un hokeju, rotaļām aplī, šautriņu mešanu, jautru vizināšanos no kalna, kā arī radošu sniegavīru celšanu. Smiekli, kustība, draudzīga sacensība un kopā būšanas prieks valdīja ik uz soļa.
Jautā Regīna: “Kuram pieder ideja par žalūzijām Preiļu KN? Cik tas prieks izmaksāja? Kāpēc nebija domas par klasiskiem aizkariem, jo tas tomēr ir kultūras nams?”
Atbild Preiļu kultūras nama vadītāja Zeltīte Dūrīte:
22. februārī Preiļu 2. pamatskola pulcēja novada iedzīvotājus un ciemiņus uz krāšņiem un sirsnīgiem Masļeņicas svētkiem. Skolas pagalmā valdīja īsta svētku noskaņa – skanēja dziesmas, vijās riņķa dejas un norisinājās dažādas jautras spēles gan lieliem, gan maziem.
22. februārī Rīgā, VEF Kultūras pilī, norisinājās starptautiskais deju festivāls–konkurss “DanceFest”, kurā piedalījās 182 dejotāji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Konkursā valdīja radoša, iedvesmojoša atmosfēra un spēcīga konkurence dažādās vecuma grupās un deju stilos.
Pēdējiem gadiem netipiski zemo gaisa temperatūru dēļ šogad Latvijā zemeņu sezona sāksies vēlāk, norāda saimniecības “Augusta zemenes” (Baltijas līmenī – “Augusta plants”) agronoms Guntars Dzērve. Sen nepieredzētais sals februāra beigās un marta sākumā aizkavēs stādīšanas darbus segtajās platībās, līdz ar to pašmāju zemenes tirgū varētu nonākt vien pašās maija beigās vai jūnija sākumā.
Lēts medus produkcijas imports no trešajām valstīm negatīvi ietekmē Latvijas un Eiropas Savienības (ES) biškopjus, aģentūrai LETA atzina Latvijas Biškopības biedrības (LBB) valdes priekšsēdētājs Valters Brusbārdis.
Viņš uzsver, ka aizvadītā sezona bijusi neveiksmīga gan Latvijas, gan ES biškopjiem, kas veicināja vairumtirdzniecības cenu pieaugumu. Tādēļ ražotājiem, kuriem bija uzkrāti medus krājumi, radās iespēja produkciju realizēt par pieņemamu cenu.
