Aktualitātes

Limbažnieku Madaras un Māra Garklāvu ģimenē aug trīs bērni – Leons, Augusts un Ādams. Ģimene dabai draudzīgāk cenšas dzīvot jau sen, un Madara piekrita ar mums dalīties pieredzē, kas var iedvesmot arī citus. 

Šogad Latvijā stājušies spēkā noteikumi par bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu. Atkritumi jāšķiro, jo to pārstrādē iegūst jaunus resursus (biogāzi, siltumu, elektrību un kompostu augsnes ielabošanai) un tas palīdz samazināt poligonos apglabājamo atkritumu apjomu. 
Pierastajiem šķiroto atkritumu konteineriem nu pievienojies brūnais, kurā liekami tikai bioloģiskie atkritumi. Ja tajos tiks mests neatļautais, biokonteinerus izvedīs saskaņā ar sadzīves atkritumu tarifu, kas ir augstāks nekā šķirotajiem. 

Aizvien biežāk medijos dzirdam ne vien par klimata un citām pārmaiņām dabā, bet arī to, kas tiek darīts, lai tās mazinātu. Tāpat izskan aicinājumi rīkoties ikvienam – šķirot atkritumus, neēst gaļu, iegādāties elektroauto, nepirkt lietas, ko mums nevajag, utt. Pareizo, dabai draudzīgo rīcību saraksts kļūst garāks. Jau tagad dzīvojam un domājam nedaudz citādi nekā pirms gadiem divdesmit. Vērojot apkārt notiekošo, rodas sajūta, ka būs jāmainās vēl.

20. februārī Rīgas pilī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tikās ar reģionālo laikrakstu žurnālistiem, lai pārrunātu aktuālo reģionos un valstī.

Pēc iedzīvotāju saucieniem saglabāt Rožupes pamatskolu un Rudzātu vidusskolu, ko publicēja “Vietējā Latgales Avīze”, Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods ar komandu uzsāka cīņu par šo abu skolu pastāvēšanu. Pēc pašu rīkotās diskusijas ar Rudzātu vidusskolas, Rožupes pamatskolas un Līvānu pamatskolas skolotājiem un vecākiem, līvānieši šo skolu nepieciešamību uzsvēra arī debatēs Saeimas Latgales apakškomisijā un sarunās ar dažu Saeimas politisko frakciju deputātiem.

Tikai savu radinieku lokā 95 gadu jubileju nosvinēja Anna Sudarenko, deklarēta Stabulnieku pagastā. Kā nu ne – izaudzināti, izskoloti un ar Dieva svētību sabiedrību papildinājuši deviņi bērni, 20 mazbērni un vairāk nekā divdesmit mazmazbērni. Jubilāre ar prieku stāstīja, kā bērnus radinājusi darbam jau no bērna kājas, kā pati strādājusi kolhoza fermā, lauku darbos. Var tikai pabrīnīties, cik lieli un svarīgi darbi paveikti ar viņas mazajām rociņām. Tā kā audzināšanā bija daudz bērnu, varējis turēt lielāku saimniecību. Tad nu visa saime bijusi aizņemta darbos.

Kā ziņo laikraksts “Ludzas Zeme”, Kārsavā tagad ir iespēja nomāt biroja vietu ar biroja tehniku, stabilu un ātru internetu, sapulču telpu un virtuvi. Pie ēkas ir autostāvvieta. Biroja vietas vadītājs Valērijs Medinovs stāsta: “Oficiālā biroja vietas adrese – Malnavas pagasta Mežmuižā, bet skaistā koka ēka atrodas pie Rēzeknes apļa, blakus DUS “Virši”. Ēkas otrajā stāvā ir kopstrādes telpa “Mill”.

17. februārī aktīvākos kārsaviešus sauca kopā pārgājiens “Kur suokās Kuorsova?”, kas norisinājās akcijas “Izbaudi ziemu Ziemeļlatgalē” ietvaros. Te iederas teiciens par to, ka nav nepiemērotu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs, jo, neskatoties uz lietu un apledojumu, ieradās prāvs pulciņš entuziastu. Pasākuma organizatore – Kārsavas kultūrvēstures centra “Līču mājas” saimniece Inta Jurča – saka paldies dievnamu pārstāvjiem, kuri ielaida pasildīties un pilsētas viesiem ļāva aplūkot arhitektūras pieminekļus.

20. februārī, sagaidot Dzimtās valodas dienu, Maltas Bērnu un jauniešu centrā notika tikšanās ar ukraini Dmitriju Fjodorovu, kurš jau divus gadus uzturas Latvijā, turpina apgūt latviešu valodu un kopš pērnā gada rudens strādā Maltas vidusskolā un Maltas Mūzikas skolā par skolotāju. Pasākumā tika prezentēts bērnu izveidotais plakāts par valodām Maltā un Maltas vidusskolā, kā arī izveidots plakāts–minivārdnīca, kurā gan viesis, gan bērni ierakstīja pozitīvus vārdus septiņās valodās.

Valdība ņems vērā Latgales intereses un novadu specifiku, plānojot izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā, vispārējās izglītības finansēšanā un citos jautājumos. Tā uzsvēra Evika Siliņa, kura reģionālajā vizītē ceturtdien, 8. februārī, apmeklēja Ludzas un Balvu novadu.
Ministru prezidente novērtēja to, ka Ludzas pašvaldība rūpējas par novada labiekārtošanu, infrastruktūru, rodot aktīvās atpūtas iespējas iedzīvotājiem un tūristiem, sniedzot sociālo atbalstu, izglītības iespējas, kā arī atbalstot vietējo uzņēmējdarbību.