Jaunumi

Jumta renovācija vai jauna jumta izbūve - kvalitatīvs jumts sākas ar pareizo izvēli


Jumta renovācija vai jauna jumta izbūve ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem, kas ietekmē ēkas izskatu, vērtību un ekspluatācijas kvalitāti ilgtermiņā. Katram projektam ir atšķirīgas prasības - vienam svarīgāka būs ilgmūžība un minimālas apkopes izmaksas, citam ēkas arhitektūra un vizuālais tēls, bet vēl citam - optimāla cenas un kvalitātes attiecība.


Jumts nav īstermiņa pirkums - tā ir ilgtermiņa investīcija ēkas drošībā un vērtībā. Tā uzdevums ir pasargāt ēku no lietus, sniega, vēja, saules un temperatūras svārstībām, nodrošinot tās ilgmūžību un komfortu vairāku desmitgažu garumā.


ORBERG jumtu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības bāzē Rīgā, Krūzes ielā 17, pieejams plašs jumta segumu klāsts dažādiem projektiem - no privātmājām un daudzdzīvokļu ēkām līdz sabiedriskajiem objektiem, lauksaimniecības būvēm un vēsturisku ēku renovācijām. Piedāvājumā ir gan ekonomiski, gan ekskluzīvi risinājumi.


Lētākais risinājums ne vienmēr ir izdevīgākais


Lasīt vairāk >>>
No kiberdrošības līdz mākslīgajam intelektam: Daugavpilī diskutē par digitālo nākotni pierobežā

      Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.

      Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.

      Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.

 

      Digitalizācija vairs nav nākotne 

      Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.

      "Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.

      Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.

      "Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.

      Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Vietējā” iesaistās mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšanas projektā

SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.

Atbalstīts projekts “Pienu ēdu, pienu dzēru!”

Stāstniecība ir viena no spožākajām nemateriālā kultūras mantojuma izpausmēm, kam cieša saistība gan ar vietējās kopienas stiprināšanu, gan tradīciju nodošanu no paaudzes paaudzē. Līdzās valodai, reliģijai, folklorai un tradīcijām ēdiens visos laikos ir bijis viens no svarīgākajiem reģionālās kultūridentitātes komponentiem. Virtuves tradīcijas Latgalē ir bijušas cieši saistītas ar gadalaiku maiņu – galdā celti sezonāli ēdieni no pašu izaudzētām izejvielām. Taču jau izsenis kā galvenais pārticības simbols un neatņemama latgaliešu virtuves sastāvdaļa ir bijis piens. 

Rudzātos talkoja jaunajā basketbola laukumā

Tas ir pirmais un vienīgais tāds 3x3 basketbola laukums Latgalē

2. jūnijā ar moto “Lai bij' talka, kur bij' talka, / Rudzātos bij' laba talka!” notika jaunā 3x3 basketbola laukuma seguma uzklāšanas talka.
Biedrības “Sēnīte” saime Facebook lapā (internetā) raksta, ka vairāki desmiti talcinieku palīdzēja uzklāt “Bergo Flooring” mīksto segumu. Tas būs pirmais FIBA sertificēts 3x3 basketbola laukums Latgalē, tāpēc Rudzātos varēs rīkot arī starptautiskus mačus. 
Pavisam drīz notiks arī šī laukuma svinīgais atklāšanas pasākums, par kuru tiks izziņots tuvākajās nedēļās.

Šovasar Preiļu pils parka stalli rotās koka zirgu galvas 

Tās tapa par ziedotāju un privātiem līdzekļiem

Uz Preiļiem atvestas trīs zirgu galvas, kuras jau šovasar rotās Preiļu muižas kompleksa un parka stalli.
Idejas autors un realizētājs, Preiļu boksa kluba “13Th Round” īpašnieks, Raimonds Šņepsts pastāstīja “Vietējai Latgales Avīzei”, ka zirgu galvas ir atdotas šī kompleksa pārvaldniecei Ilonai Vilcānei. Viņa savukārt jau šovasar organizēs šo galvu pielikšanu staļļa fasādei. 

Gaidot bagātīgu gurķu ražu

Gatavojoties gurķu laikam ne vien siltumnīcās, bet arī mazdārziņos, pieredzējuši dārznieki iesaka trīs padomus labai un ilgai gurķu ražai. Ražu paildzināt palīdz regulāra gurķu nolasīšana. Nevajag gaidīt, kamēr gurķi izaugs gigantiskā izmērā, tā ir vislielākā kļūda – jo agrāk tos nolasīsiet, jo ātrāk un veiksmīgāk veidosies jaunie dārzenīši.

Augļkopji un ogu audzētāji var pieteikt apsekošanai sala nodarītos postījumus

Līdz 20. jūnijam augļkopji un ogu audzētāji var pieteikt apsekošanai savus šī gada pavasara salā un salnās cietušos augļu un ogu dārzus. Platības apsekošanai jāaizpilda pieteikums Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). Šis ir pieteikums platību apsekošanai, ne atbalsta saņemšanai.

Edgars Rinkēvičs ievēlēts par Latvijas Valsts prezidentu

31. maijā Saeimas deputāti, balsojot trīs kārtās, pēdējā kārtā par Valsts prezidentu ievēlēja Jaunās Vienotības kandidātu, pašreizējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Viņš šajā amatā konkurēja ar uzņēmēju, Apvienotā saraksta veidotāju un šī saraksta Valsts prezidenta kandidātu Uldi Pīlēnu un uzņēmēju, “Progresīvo” izvirzīto pretendenti Elīnu Pinto. Edgars Rinkēvičs saņēma 52 balsis “par”.

Lapas