Jaunumi

Biedrība “Tiesiskums.lv” informē, ka noslēdzies iniciatīvas pirmais posms, kurā sabiedrībai tika dota iespēja pievienoties tiesiskai prasībai par nelikumīgi iekasētā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atgūšanu. Pirmā posma mērķis bija uzsākt iniciatīvu un nodrošināt iespēju noslēgt Līgums par OIK maksājumu atprasīšanas tiesību nodošanu (cesijas līgumu) arī tiem iedzīvotājiem, kuriem nav iespējas izmantot e-parakstu vai SmartID. Cilvēku vēlme atbalstīt iniciatīvu galu gala izvērtās tik liela, ka visiem piedāvāt Līguma parakstīšanas iespējas nebija iespējams laika trūkuma dēļ. Tādēļ turpinām to darīt – izsludinot iniciatīvas otro posmu.

Pirmajā posmā iniciatīvas komanda apmeklēja Latvijas valstspilsētas un vairākus novadu centrus, organizējot klātienes tikšanās, konsultācijas un Līgumu parakstīšanas vietas. Šo tikšanos mērķis bija nodrošināt līdzdalību ikvienam, neatkarīgi no dzīvesvietas, vecuma vai digitālās pratības. Daudzviet norisinājās sarunu maratoni dienas garumā, kuru laikā cilvēki ieradās pat no kaimiņu novadiem.

Pirmā posma rezultāti vieš lielu cerību

Pirmā posma rezultāti apliecina, ka interesi un sabiedrības atbalstu šim jautājumam nav iespējams ignorēt. Iniciatīvai pievienojies ievērojams skaits iedzīvotāju – vairāk kā 60 000 mājsaimniecību un komercuzņēmumu no visiem reģioniem, tostarp daudz pensionāru, kuri visvairāk izjutuši OIK ietekmi uz ikmēneša tēriņiem.


SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.


Literatūras almanahā “Olūts” – 12 uzticīgi literāti

Šogad tam ir jau 27. gadagājums kopumā un 20. – izdevniecībā veidots. 12 autori izteikuši savas izjūtas, atmiņas un pārdomas dzejas, prozas veidā – Ilze Keiša, Jūlijs Trops, Lilija Limane, Helēna Kulincāne, Romons Spaitāns, Voldemārs Vogulis, Rūdolfs Linužs, Ernests Vilcāns, Pīters Meikstums, Imants Zeltiņš, Oskars Seiksts. Patīkami, ka publicēta arī viena luga, – tās autors Andris Pelšs, luga “Ruņcs de Muris” radusies Brāļu Grimmu iespaidā. Savukārt rakstnieka Jāzepa Kindzuļa piemiņai publicēts viņa stāsts “Ar krystu pret kristu”, kas tika izdots Rēzeknē 1931.

Izdots “Tāvu zemes kalendars” 2023. gadam

Ar ceriņziedu vāku ceļu pie lasītājiem sācis jaunais “Tāvu zemes kalendars” 2023. gadam – kultūrvēsturiska un literāra gadagrāmata, kas ir senākais šāds izdevums Latvijā, – kopumā jau 84. gadagājums, bet 33., kuru sarūpējusi Latgales Kultūras centra izdevniecība.
273 lappusēs lasītāji aicināti latgaliešu rakstu valodā lasīt par latvāņu ienākšanu Latvijā (autore Laimdota Ivanova), par Malnavas tehnikumu (Andrejs Bilinskis) un zemnieka palīgu – elektrisko ganu (Leonards Rakickis). Nodaļā “Medicīna” Pīters Akuls raksta par migrēnu, bet Pīters Turkopuls – par varžacīm un higiēnu. 

Izdota pirmā krāsojamā mandalu grāmata latgaliski 

Varētu šķist dīvaini – vai latgaliešiem ir kādas īpašas mandalas? Iespējams! Ļaujoties fantāzijai, varētu domāt, ka tās ir māla trauku formā vai smailas kā kalnu virsotnes utt. Taču šoreiz runa ir par gāmatu, kurā atradīsiet mandalas, kas papildinātas ar tekstiem latgaliešu valodā – Kristiānas Rancānes atziņām un domugraudiem par Latgali. 

Krāslavieši – vieni no labākajiem Interreg programmas projektu īstenotājiem Latvijā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā rīkoja Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu Interreg programmu 2014.–2020. gada perioda noslēguma pasākumu. Atzinības rakstus un piemiņas balvas izpelnījusies arī Krāslavas pašvaldība.

Lapas