Otrdiena, 25.augusts
Vārda dienu svin: Ivonna, Ludis, Ludvigs, Patrīcija
Jumta renovācija vai jauna jumta izbūve ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem, kas ietekmē ēkas izskatu, vērtību un ekspluatācijas kvalitāti ilgtermiņā. Katram projektam ir atšķirīgas prasības - vienam svarīgāka būs ilgmūžība un minimālas apkopes izmaksas, citam ēkas arhitektūra un vizuālais tēls, bet vēl citam - optimāla cenas un kvalitātes attiecība.
Jumts nav īstermiņa pirkums - tā ir ilgtermiņa investīcija ēkas drošībā un vērtībā. Tā uzdevums ir pasargāt ēku no lietus, sniega, vēja, saules un temperatūras svārstībām, nodrošinot tās ilgmūžību un komfortu vairāku desmitgažu garumā.
ORBERG jumtu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības bāzē Rīgā, Krūzes ielā 17, pieejams plašs jumta segumu klāsts dažādiem projektiem - no privātmājām un daudzdzīvokļu ēkām līdz sabiedriskajiem objektiem, lauksaimniecības būvēm un vēsturisku ēku renovācijām. Piedāvājumā ir gan ekonomiski, gan ekskluzīvi risinājumi.
Lētākais risinājums ne vienmēr ir izdevīgākais
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
8. augustā jau sesto gadu pēc kārtas Jaunaglona atklāja Aglonas svētkus ar neaizmirstamu skrējienu pa Tartakas upi. Unikāla vieta, kur satiekas divas straumes, veidojot apmēram 800 metrus garu ūdens apli, pa kuru var arī skriet. Trakie, aizrautīgie, dzīves enerģijas pilnie ir te, lai pārbaudītu sevi, izjustu kopību ar sev līdzīgiem.
Preiļu boksa kluba “13Th Round” sportisti ar godalgām noslēdza dalību Leonarda un Aleksandra Purvinsku starptautiskajā piemiņas turnīrā boksā, kas notika 7. un 8. augustā Daugavpilī.
8. un 9. augustā Igaunijā, Pērnavas Ranna stadionā Baltijas valstu mērķtiecīgākie un motivētākie sportisti cīnījās par godalgām dažādos vieglatlētikas sektoros. Preiļu novada komandu šajās sacensībās pārstāvēja Natālija Krupina un Ārijs Vucāns.
Ludzas novada Sporta skolas svarcēlāji aizvadījuši veiksmīgu startu starptautiskajās sacensībās Albu Igaunijā. Sportisti ne tikai izcīnīja godalgotas vietas, bet arī demonstrēja augstu cīņassparu un lielisku sagatavotību. Gandrīz katrs komandas dalībnieks uzlaboja savus personīgos rekordus un sasniedza labākus rezultātus nekā iepriekšējās sacensībās.
1. vieta: Toms Cipruss (U-13) un Marks Katkevičs (U-17);
Pirmajam Ludzas novada jauniešu iniciatīvu projektu konkursam tika iesniegtas deviņas idejas. Tas apliecina, ka Ludzas novada jauniešiem ir uzņēmība, radošums un patiesa vēlme radīt pozitīvas pārmaiņas savā apkārtnē. Visas pieteiktās ieceres bija aktuālas un nozīmīgas.
Projektu pieteikumus vērtēja Ludzas novada Jaunatnes lietu konsultatīvā komisija, izvērtējot to atbilstību konkursa nolikumam, aktivitāšu pamatotību, plānoto budžetu un sasniedzamos rezultātus.
Zemkopības ministrija (ZM) aicina interesentus līdz 10. septembrim pieteikt kandidātus meža nozares augstākajam apbalvojumam – gada balvai “Zelta čiekurs”, godinot cilvēkus, uzņēmumus un organizācijas par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas meža nozares attīstībā.
Apkopojot Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” iegūtos monitoringa datus par egļu astoņzobu mizgrauža pirmās paaudzes lidošanas aktivitāti, kā arī izvērtējot Valsts meža dienesta izsniegto sanitāro atzinumu datus, kas saistīti ar svaigiem mizgrauža postījumiem, secināms, ka šī kaitēkļa masveida savairošanās, kas aizsākās 2022. gadā, Latvijā ir noslēgusies.
15. augustā sākas stirnu kazu un kazlēnu (vecumā līdz vienam gadam) medību sezona, kas turpināsies līdz 30. novembrim. Tāpat 15. augustā visā Latvijā sākas līdz divus gadus vecu staltbriežu buļļu medību sezona, kas turpināsies līdz 31. martam.
P
āternieku robežšķērsošanas punktā atjaunota iespēja šķērsot Latvijas robežu ar Baltkrieviju, informēja Valsts robežsardze.
Saskaņā ar Valsts robežsardzes sniegto informāciju, šobrīd automašīnas ar aktīvu rezervāciju saņem uzaicinājumus ierasties robežšķērsošanas vietā.
Augusta pyrmajā svātdīnē jau pīcus godus Viļānūs (Kuorklu īlā 6) salidoj saimis, kuruos runoj, gryb runuot latgaliski voi ir latgaliskuos saknis. Pyrmajā godā tema beja “Bitis” (Viļānu simbols), ūtrajā “Pupys”, trešajā “Guļbys”, catūrtajā “Pīns”, pīktajā “Maize”.