Ceturtdiena, 28.maijs
Vārda dienu svin: Vilhelms, Vilis
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Rēzeknes novada Maltā 2026. gads sākts aktīvi, proti – 1. janvārī Maltā sapulcējās 26 rūķi, kuri gadu vēlējās iesākt sportiski – skrienot vai ejot salīdzinoši nelielu attālumu – 1,3 kilometrus (maršruts: apvienības pārvaldes ēka, BJC, Stacijas iela līdz autobusu pieturai, 1. maija iela līdz Maltas KN).
Rēzeknē gadu mija nesusi divus jaukus notikumus: 29. decembrī Rēzeknes slimnīcā pasaulē nākuši dvīnīši, bet 2. janvārī piedzimis jaunā gada pirmais bērniņš.
2025. gada izskaņā, pasniedzot atjaunotās Latvijas Republikas laulību apliecības, Balvu novada pašvaldība sveica septiņus brīnišķīgus pārus, kuru kopīgais dzīves ceļš aizsākās 1975.
Salnavas Kultūras nama vadītāja un biedrības “Kūzuls” valdes locekle Valentīna Kirsanova informē, ka biedrība “Kūzuls” īstenojusi projektu “Labāka Skaņa, Spēcīgāka Kopiena”. Tas realizēts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervences “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana” aktivitātē “Kopienu spēcinošas un vietas attīstību sekmējošas iniciatīvas”.
Lauku atbalsta dienests informē, ka cūku turētājiem, kuri cūkas audzē tikai pašpatēriņam, pašpatēriņa kopsavilkums ir jāiesniedz līdz 2026. gada 31. janvārim, sniedzot informāciju par situāciju saimniecībā uz 2026. gada 1. janvāri.
Ziņojumu iespējams iesniegt:
* Dzīvnieku reģistra autorizētajā sadaļā > pieslēdzoties ar internetbanku un/ vai e-Parakstu un/ vai lietotājvārdu > Lapas karte > Novietnes žurnāls > Pašpatēriņa kopsavilkums.
Pārstrādei nodotā svaigpiena daudzums 2025. gada 11 mēnešos Latvijā palielinājies par 0,7 %, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, veidojot 772 608 tonnas, liecina Lauku atbalsta dienesta apkopotā informācija.
Tostarp 2025. gada novembrī pārstrādei nodotas 62 576 tonnas svaigpiena, kas ir par 0,3 % vairāk nekā 2024. gada novembrī.
Decembra sākumā Valsts kultūrkapitāla fonds paziņoja 2026. gada mērķprogrammas “Kultūras radošo rezidenču atbalsts” rezultātus, un atbalstu rezidencēm literatūrā, valodniecībā un Latgales pētniecībā 2026. gadā saņems arī Lūznavas muiža, kura rezidenču programmu īsteno sadarbībā ar latgaliešu kultūras kustību “Volūda”.
13. decembrī Latvijas Sporta veterānu-senioru savienības vadītāji pasniedza 2025. gada apbalvojumus, un laureātu pulkā ir arī Līvānu un Preiļu novada sportisti.
Līvānu novada laureāti:
Mārītei Vilcānei pasniegta I pakāpes zelta medaļa; Jānim Mankovskim – II pakāpes sudraba medaļa; Annai Ivbulei, Jānim Magdaļenokam un Jānim Klaužam – III pakāpes bronzas medaļas. Tāpat ar medaļu “GODA ZĪME” apbalvots Jānis Ludāns.
Aglonas pagasta Bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas centrs “Strops” svinēja 15 gadu jubileju.
Šī centra vadītāja Māra Ušacka tīmekļvietnē www.preili.lv uzsver: “Tā ir vieta, kas daudziem bērniem un jauniešiem kļuvusi par otrajām mājām.
2021. gadā Skrindu dzimtas muzejam radi uzdāvināja unikālu solu jeb, kā Latgalē sauc, kanapku. Kanapka ir Latgales novada apvidvārds. Tas ir plats, garš, lāvas tipa sols ar atzveltni. Uz tā parasti varēja sēdēt vai gulēt. Nosaukums ‘kanapka’ nāk no poļu vārda kanapka vai kanapa, kas nozīmē dīvānu vai guļamo solu. Šis vārds ienācis Latgalē poļu ietekmes reģionos, īpaši tur, kur bija ciešas saites ar poļu un baltkrievu kultūru.
