Pirmdiena, 06.jūlijs
Vārda dienu svin: Anrijs, Arkādijs
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Latvijas vadošais daiļslidotājs un daugavpilietis Deniss Vasiļjevs 13. februārī noslēdza savu dalību Milānas–Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs, vīriešu sacensībās kopvērtējumā izcīnot 18. vietu.
Augšdaugavas novada kultūras centrā “Vārpa” norisinājās nozīmīgākais novada jaunatnes pasākums – Jaunatnes Gada balva 2025. Tika pasniegtas nominācijas visiem, kuri aktīvi iesaistījās jaunatnes darbā, tā popularizēšanā un atbalstīšanā, informē pašvaldībā.
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) informē, ka Nacionālā jauno profesionāļu meistarības konkursa “SkillsLatvia 2026” pusfinālos “Ēdienu gatavošana”, “Restorānu serviss” un “Tērpu dizains” labākos rezultātus uzrādīja 18 jaunie profesionāļi no 13 profesionālās izglītības iestādēm. Pusfinālistu vidū ir trīs daugavpilieši no divām pilsētas izglītības iestādēm.
Kad pilsētā aktīvi tiek tīrīts sniegs, īpaši aktuāls kļūst jautājums par ielās un stāvvietās ilgstoši atstātiem transportlīdzekļiem. Nepārvietotas automašīnas apgrūtina speciālās tehnikas darbu, kā arī rada papildu riskus satiksmes drošībai. Daugavpils pilsētas pašvaldības policija turpina pastiprinātu uzraudzību un, ja nepieciešams, organizē šādu transportlīdzekļu piespiedu evakuāciju, skaidro Daugavpils valstspilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Rēzeknes novada pašvaldība īstenojusi projektu “Rēzeknes novada vokālās studijas “SKONAI” sekmīgai darbībai”, kurā tika izgatavoti 11 koncerttērpu komplekti studijas “Skonai” jauniešu jauktā vokālā ansambļa dziedātājiem. Savukārt vokālās studijas vadītājai profesionāla un kvalitatīva darba nodrošināšanai iegādāts jauns dators un speciāla nošu programma. Jāpiebilst, ka vadītāja Guntra Kuzmina-Jukna ir arī komponiste, dziesmu aranžētāja.
Aizvadītajā nedēļas nogalē, 14. un 15. februārī, Siguldā norisinājās vērienīgais 17. starptautiskais džudo turnīrs “Sigulda 2026”. Sacensības pulcēja iespaidīgu dalībnieku skaitu – uz paklāja kāpa 842 sportisti, pārstāvot 45 klubus no četrām valstīm – Latvijas, Lietuvas, Gruzijas un Polijas.
7. februārī Ludzas Novadpētniecības muzejā atklāta Natālijas Arsenovičas rokdarbu izstāde “Dabas iedvesmā”, kas veltīta autores 60 gadu jubilejai. Natālija ir prasmīga adītāja, taču par sirdslietu atzīst tamborēšanu. To apliecina arī izstādē eksponētie darbi – sedziņas, tamborētas īru mežģīņu tehnikā, tamborētie un aptamborētie galdauti, adītas segas un lakati, izsmalcinātas cepures, zeķes, cimdi.
9. februārī Rēzeknē tikās pārstāvji no Zemessardzes 32. kājnieku bataljona, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts robežsardzes, kā arī Ludzas novada un Rēzeknes valstspilsētas un Rēzeknes novada sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijām. Semināra mērķis bija kopīgi pilnveidot sabiedrības izglītošanas konceptu, lai stiprinātu iedzīvotāju gatavību dažādām krīzes situācijām.
Latvijas Biškopības biedrība (LBB) aicina piedalīties fotokonkursā “Drava ziemā” un iesūtīt skaistos, ziemas sniegotos stropus un dravas. Ļaujiet vaļu eksperimentiem, jauniem skatu rakursiem un esiet radoši!
Ikviens līdz 15. martam var iesūtīt fotogrāfijas, kurās fiksēta bišu drava ziemā. Fotokonkursam iesniegtos darbus vērtēs un laureātus noteiks konkursa žūrija. Balvas nodrošinās SIA “Deiva” un ZS “Baļļas”.
6. februārī pirmo reizi notika Preiļu novada iedzīvotāju forums, un šoreiz sarunu tēma bija “Lauku dzīves telpa, kurā dzīvo kopiena”.
Par kopējo lauku politiku, tās iespējām un izaicinājumiem, moderators Ilzes Piskunovas mudināti, sprieda lauksaimnieki Pauls Sermais un Gustavs Norkārklis, Aglonas biedrības “Neaizmirstule” pārstāve Ineta Valaine un Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.
