Aizvadīts Daugavpils atklātā čempionāta pirmais posms pludmales volejbolā
14. jūnijā Stropu pludmalē notika pirmais no trim Daugavpils atklātā čempionāta posmiem pludmales volejbolā. Sacensības pulcēja ievērojamu skaitu dalībnieku – vīriešu un sieviešu duetus gan no Daugavpils, gan citām Latvijas pilsētām.



Pateicoties laikus veiktiem sagatavošanās darbiem, Rēzeknes slimnīcas īstenojamais Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekts tā augstās gatavības dēļ šogad viens no pirmajiem veiksmīgi varēja pretendēt uz papildfinansējumu. Slimnīcai izdevies piesaistīt papildu līdzekļus stacionāra ēkas fasāžu atjaunošanai, būtiski palielinot projekta budžetu – līdz 7 963 226 eiro.
Noslēgumam tuvojas AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas (BESS) būvniecības darbi, un tiek uzsākti to testi, lai jau rudenī baterijas varētu izmantot balansēšanas jaudu nodrošināšanai un drošākai energoapgādes pakalpojumu sniegšanai. Lai nodrošinātu efektīvu BESS darbību un pilnvērtīgi izmantotu to kapacitāti, AST kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniekiem izstrādā unikālu bateriju vadības sistēmu.
Mācību gada noslēgumā Špoģu vidusskolas 2.–8. klašu skolēni piedalījās aizraujošā “Latvijas skolas somas” piedāvātā teātra piedzīvojumā – izrādē “Operetes radošā laboratorija. 1. epizode. Mežonīgajos rietumos”. Izrāde bija veidota kā 360° 3D videoceļojums ar VR jeb virtuālās realitātes brillēm, ļaujot bērniem iejusties gan uz skatuves, gan aizkulisēs.
14. jūnijā biedrība “Mana Vabole” sanāca Vaboles parkā uz pirmo kopīgo biedrības talku, lai labiekārtotu atpūtas vietu.
Stabulnieku pagasta IG “Mēs pagastam”, piedaloties projektu programmas ieviesēja nodibinājuma “Viduslatgales pārnovadu fonds” Mazo grantu projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi – 2025” guva apstiprinājumu projektam “Sakopsim pagasta centru”. No granta piešķirtais finansējums ir 700 eiro.
Pieaugot ūdens līmenim Preiļu muižas parka dīķos, mitrums iezadzies arī Preiļu pils staļļu drupu pamatos un sienās.
Ilggadīgie zālāji aizņem ap 500 000 hektāru Latvijas teritorijas, taču aptuveni 200 000 hektāru jeb 40 % no tiem netiek apsaimniekoti – netiek ganīti ne liellopi, ne aitas, ne citi zālēdāji. Latvijas Gaļas liellopu audzētāju biedrība skaidro, ka pļavu un ilggadīgo zālāju pienācīga apkopšana ir kritiski svarīga bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, un liellopu ganības ir efektīvākais veids, kā to nodrošināt.