Svētdiena, 07.jūnijs
Vārda dienu svin: Arnis, GaidaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Atceroties 1991. gada janvāra barikādes, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā notika miniatūrinstalāciju darbnīcas “Mazās barikādes – lielā brīvība”. Preiļu skolu skolēni, Silvijas Ivanovskas rosināti, šo pirms 35 gadiem nozīmīgo notikumu Latvijas brīvības sardzē pauda ar karogiem torņu mastos, ugunskuriem u. c. objektiem no otrreiz izmantojamiem materiāliem, apvienotiem miniatūrinstalācijās.
2026. gada 15. janvārī ir beigusies 2025./2026. gada vilku medību sezona. Tās laikā nomedīti 370 vilki, kas ir maksimālais pieļaujamais nomedīšanas apjoms, kādu šajā sezonā noteica Valsts meža dienests (VMD).
Pašā aizvadītā gada nogalē Latvijas Radio “Radioteātra” platformā internetā publicēts jauns radio iestudējums latgaliski – pirmais latgaliešu romāns “Myura kolns”, kura autors ir Norberts Neikšanīts.
9. janvārī Rēzeknē pie pieminekļa “Vienoti Latvijai” notika Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandiera maiņas svinīgā ceremonija. Par brigādes komandieri tika iecelts pulkvežleitnants Pēteris Suveizda, amatā nomainot līdzšinējo brigādes komandieri pulkvedi Gunāru Vizuli, kurš brigādi vadīja kopš 2019. gada un tagad turpinās dienestu Baltijas Aizsardzības koledžā Augstāko virsnieku studiju kursā Igaunijā.
Aizvadītajā nedēļā uz trim gadiem noslēgta sadarbības vienošanās starp Rēzeknes novada pašvaldību un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Rēzeknes novada arodorganizāciju, lai stiprinātu sociālo dialogu un uzlabotu izglītības nozarē strādājošo darba un sociālās garantijas.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars ar rīkojumu daļēji apturēja Preiļu novada teritoriālo plānojumu.
Ministrs “Rīta Panorāmas” kolēģiem skaidroja, ka apturētas šī dokumenta sadaļas, kas skar atjaunīgos energoresursus. Viņš uzskata, ka vietvara ierobežo vēja un saules parku attīstību.
Sagaidot Jāņa Eglīša 65. dzimšanas dienas atceri un svinot Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas 30 gadu jubileju, 8. janvārī sumināja zīmējumu un radošo darbu konkursa “Zvaigžņu spaiti Preiļos 2026” laureātus. Ar “Zvaigzne ABC” Preiļu grāmatnīcas, Latgales kultūras centra, Daugavpils Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas balvām apbalvoti jaunrades konkursa laureāti: 1.
24. janvārī Daugavpils teātrī notiks pirmizrāde Jāņa Lūsēna un Pētera Brūvera mūziklam “Agrā rūsa” Oļega Šapošņikova režijā. Tas ir saldsērīgs stāsts par jaunas lauku meitenes alkām pēc greznas dzīves un dārgu samaksu par veiktajām izvēlēm.
No 9. janvāra atcelts Daugavpils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora rīkojums par aizliegumu atrasties uz pilsētas teritorijā esošo ūdenstilpju ledus, izņemot Daugavu, informē Daugavpils valstspilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Veicot regulāru pilsētas ūdenstilpju apsekošanu, Daugavpils Komunālās saimniecības pārvalde ir konstatējusi, ka ledus biezums uz pilsētas ezeriem un dīķiem ir sasniedzis 10–12 cm līmeni, un cilvēki uz tā var droši uzturēties.
Uzsākot 2026. gadu, pāvests Leons XIV aicina mūs īpaši pievērsties lūgšanai ar Dieva Vārdu. Pāvests pamudina ticīgos ar vārdiem: “Lai lūgšana ar Dieva Vārdu bagātina mūsu dzīvi un ir cerības avots mūsu kopienām, palīdzot mums veidot brālīgāku un misijai atvērtu Baznīcu.” Šis nodoms aicina mūs atklāt Svēto Rakstu garīgo spēku kā priviliģētu vietu, kur satikties ar dzīvo Kristu. Dieva Vārds ved uz attiecībām – Vārds vienmēr jautā par mūsu sirdi un meklē ceļu pie tās.
