Ceturtdiena, 28.maijs
Vārda dienu svin: Vilhelms, Vilis
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Rēzeknes novada Feimaņu pagasta biedrība "VUOLYUDZEITE" īstenoja projektu "Dziedāšanas un muzicēšanas prasmju stiprināšana Rēzeknes novadā” (Nr.24-01-CL19-C0LA19.2204-000005).
17. janvārī Rēzeknes slimnīcā notika “Rēzeknes slimnīcas Gada balvas 2025” pasniegšanas ceremonija. Slimnīcas darbinieki izvirzīja un noteica balvas laureātus deviņās nominācijās. To centrā – Atzinība par mūža ieguldījumu, koleģialitāti, profesionalitāti un ikdienas darbu, kas veido slimnīcu kā stipru, uzticamu un cilvēcīgu komandu.
Redakcijas ievads. Pagājušā gada 7. novembrī laikrakstā publicējām interviju ar vēstures zinātņu maģistru Rihardu Sisojevu. Cita starpā viņš pastāstīja, ka kopā ar savu vecomāti Valēriju veido dokumentālu amatierfilmu par savas dzimtas vietu Kastīri (Preiļu novadā). Ideja interesanta un mūspusē, šķiet, īstenota pirmo reizi.
Pēc panākumiem bagātā 2025. gada dzimtajā pilsētā atgriezusies pasaules čempione pludmales volejbolā Anastasija Samoilova, kura viesojās desmit Daugavpils izglītības iestādēs, lai tiktos ar audzēkņiem, dalītos savā pieredzē un iedvesmotu jauniešus mērķtiecīgi veidot savu nākotni.
16. janvārī Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā norisinājās III Starptautiskais jauno kordiriģentu konkurss, ar kuru tika atklāts kora mūzikas leģendas Staņislava Broka 100. jubilejas gads. Šis konkurss, kas jau kļuvis par nozīmīgu tradīciju, pulcēja jaunos diriģentus, kuri mērojās meistarībā, godinot personību, kas nelokāmi ticēja – mūzika audzina cilvēku.
19. janvārī Pareizticīgā baznīca svin vienus no gada lielajiem svētkiem – Kunga Kristīšanas svētkus. Augšdaugavas novadā jau vairākus gadus Latvijas pareizticīgās baznīcas Maskovskas Vissvētās Dievmātes Patvēruma draudze un Višķu pagasta pārvalde organizē lielo ūdens iesvētīšanu Luknas ezerā.
15. janvārī Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā tika organizēta tikšanās ar uzņēmējiem, pārrunājot Eiropas Savienības fondu finansēšanas iespējas uzņēmējdarbības veicināšanai un publiskās infrastruktūras attīstībai. Pasākumā piedalījās 20 uzņēmēji.
19. janvārī Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes sēdē deputāti nolēma Krīstīni Ustinovu iecelt Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Izglītības pārvaldes vadītājas amatā un Žani Feldmani – Rēzeknes valstspilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja amatā.
18. janvārī Krāslavas kultūras namā notika Krāslavas novada pensionāru biedrības valdes rīkotā Senioru balle. Jaunā gada ievadā seniorus sirsnīgi apsveica
Krāslavas novada pensionāru biedrības valdes priekšsēdētājs Viktors Moisejs (pirmajā foto).
Par svētku noskaņojumu pensionāriem pasākumā gādāja Krāslavas novadā pazīstami senioru kolektīvi. Uz skatuves kāpa vokālais ansamblis “Varavīksne”,
Ludzas novada Bērnu un jauniešu centrs 2026. gadā svin savu 70 gadu jubileju. Iestāde tika reģistrēta 1956. gada 1. janvārī, un šis gads ir nozīmīgs ne tikai pašai iestādei un tās kolektīvam, bet arī visiem tās draugiem un atbalstītājiem, saka iestādes vadītāja Natālija Losāne.
