Dažviet Latvijā sākusies griķu kulšana

Latgalē un Vidzemē dažas saimniecības sākušas griķu kulšanu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperts Andris Skudra.
Lielākā daļa griķu vēl atrodas uz lauka, un aktīvas kulšanas laiks, kā uzskata A. Skudra, varētu sākties šonedēļ, jo lauksaimnieki gaida sausākus laika apstākļus. Viņš uzsvēra, ka lauki joprojām ir pārmitri, tādēļ griķu sēklu mitrums ir augsts, kas būtiski sadārdzina to kaltēšanas izmaksas, kā arī dažās vietās aizvien ir apgrūtināta tehnikas uzbraukšana uz lauka.
Parasti griķus kuļ pēc pirmajām salnām, kad to stublāji un graudi apsaluši, kā arī pēc salnām parasti ir sausāks un saulaināks laiks, bet patlaban augi joprojām nav pilnīgi gatavi kulšanai, skaidroja A. Skudra. Tie saimnieki, kas jau sākuši kulšanu, to dara, lai paspētu novākt visas platības, piemēram, zemnieki, kuriem lauku platības ir lielākas, parasti kulšanu sāk agrāk.
LLKC augkopības eksperts norādīja, ka, visticamāk, šogad būs ļoti grūti nokult griķus bez kaltēšanas, jo šī gada laika apstākļi ir netipiski mitri visā Latvijā.
Tāpat arī pupu novākšanas laiks šogad bija sarežģīts, piebilda A. Skudra, skaidrojot, ka pupu mitrums bija ap 28 %, kas ir ļoti augsts rādītājs, kādēļ to žāvēšanas izmaksas bija ļoti augstas.
Savukārt ziemāju sēja Latvijā lielākoties ir noslēgusies, jo oktobra sākumā bija pēdējie sējas termiņi, kad vēl varēja kaut ko sēt. Ziemāju sēja šonedēļ vēl var turpināties Kurzemē, jo tur klimatiskie apstākļi ir nedaudz siltāki nekā pārējā Latvijā, ko veicina siltums no jūras. Tāpat arī pārmērīga mitruma dēļ Kurzemē iekavējās daudzi sējas darbi, tādēļ, iespējams, šajā novadā dažas saimniecības vēl sēs ziemājus, izmantojot sausākus laika apstākļus šonedēļ, minēja A. Skudra.
Augkopības eksperts arī atzina, ka šogad ziemāju platības vidēji ir par 30 % zemākas nekā bija plānots, kā arī ir saimniecības, kuras apsējušas tikai 50 % lauku. Sēja norisinājās pārmitrā zemē, tādēļ tehnika nespēja pilnvērtīgi strādāt. A. Skudra norādīja, ka daudzi lauki šogad paliks neapsēti, un tajos nākamgad sēs vasarājus, kas nav labākais risinājums no ekonomiskā viedokļa, jo ziemāji dod augstāku ražas līmeni.