Ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts iepazīties ar Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2026” nominantiem un balsot par savu favorītu. Balsojums norisinās līdz 19. septembrim konkursa tīmekļvietnē sejejs.lv/nominanti, un tā rezultātā tiks noteikts Sabiedrības atzinības balvas ieguvējs.
Balsot iespējams elektroniski, izvēloties dalībniekus konkursa tīmekļvietnes sadaļā “Nominanti”. Balsot var vienu reizi diennaktī par vienu vai vairākiem nominantiem. 14. septembrī no visiem balsojuma dalībniekiem tiks izlozēti trīs cilvēki, kuri saņems ielūgumus uz konkursa “Sējējs 2026” noslēguma ceremoniju.
Iepazīstinām ar konkursa nominantiem, kuri pārstāv Latgales reģionu.
Sanita Cimermane (ZS “Laimītes”, Ludzas nov., Malnavas pag.): 29 gadus jauna lauksaimniece, kura kopš 2022. gada ir ģimenes ZS “Laimītes” īpašniece. Piena lopkopība ir ģimenes darbs jau vairāk nekā 30 gadus, un Sanita, pārņemot iepriekšējo paaudžu iesākto, apvieno uzkrāto pieredzi ar savām zināšanām un mūsdienīgu skatījumu uz saimniekošanu. Šobrīd tiek apsaimniekoti aptuveni 170 ha lauksaimniecības zemes un uzturēts vairāk nekā 160 liellopu liels ganāmpulks, tostarp 63 slaucamās govis, gadā realizējot aptuveni 420 tūkstošus kilogramu piena.
Viens no nozīmīgākajiem Sanitas paveiktajiem darbiem ir jaunas slaucamo govju fermas izbūve un automatizētās slaukšanas sistēmas “DeLaval V300” ieviešana.
Začestu ģimene (ZS “Kalna mājas”, Balvu nov., Briežuciema pag.): “Kalna mājās” saimnieko Začestu ģimene – Vilhelmīne un Imants kopā ar dēlu Jāni, apliecinot, cik nozīmīga laukos ir paaudžu sadarbība un ģimenes pleca sajūta. Saimniecība dibināta 2005. gadā un jau aptuveni 20 gadus saimnieko bioloģiski, savu darbu galvenokārt saistot ar piena un gaļas lopkopību. “Kalna mājas” apsaimnieko 100 ha zemes, no kuriem 70 ha aizņem ilggadīgie zālāji ganībām. Ganāmpulkā ir ap 50 liellopu, tostarp 25 slaucamās govis.
Gadu gaitā saimniecība mērķtiecīgi attīstīta, īstenojot Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Savienības projektus un iegādājoties traktorus, sējas mašīnu, frontālo pļaujmašīnu, rulonpresi un citu darbam nepieciešamo tehniku. “Kalna mājas” rāda, ka bioloģiska saimniekošana nav tikai izvēlēta lauksaimniecības metode, bet ilgtermiņa attieksme pret zemi, dzīvniekiem un savu darbu.
Neicenieku ģimene (ZS “Ceriņi”, Preiļu nov., Rožkalnu pag.): ZS “Ceriņi” saimnieko Neicenieku ģimene, kur Jānis jau septītajā paaudzē turpina dzimtas saimniekošanu un piena lopkopību kopā ar sievu Ingu, vecākiem Pēteri un Anitu un bērniem Arnitu, Raivi un Laini.
Ģimene aktīvi iesaistās vietējā dzīvē – bērni dzied folkloras kopā “Vuolyudzeite”, dejo tautas dejas, piedalās Dziesmu un deju svētkos, skatuves runas un anekdošu konkursos, bet visa ģimene – “Vārkavas bezceļu skrējienā” un citās vietējās norisēs. “Ceriņi” darbojas arī Preiļu LLKC interešu grupā, daloties pieredzē un apgūstot jaunas zināšanas, savukārt saimniecības darba kvalitāti apliecina panākumi skābbarības konkursā.
Anna Krumpāne (bioloģiskā saimniecība “Mežābeles”, Krāslavas nov., Skaistas pag.): ainaviskajā Dridža ezera dabas parka teritorijā, Anna Krumpāne kopā ar ģimeni saimnieko bioloģiskajā saimniecībā “Mežābeles”, kas apsaimnieko 50 ha zemes un rūpējas par 51 bišu saimi, iegūstot bioloģisku dažādu ziedu medu no apkārtnes dabiskajām pļavām un mežiem. Saimniecībā ievāc arī ārstniecības un tējas augus, uzņem viesus, iepazīstina ar bišu pasauli un ļauj izbaudīt vietējās garšas. Ir saņemta Krāslavas novada balva “Labākā sajūtu vieta”. “Mežābeļu” medus vairāku gadu garumā guvis atzinību Latvijas Biškopības biedrības konkursā “Garšīgākais Latvijas medus”, saimniecība ir arī Kulinārā mantojuma biedre.
Žanis Agafonovs (ZS “Cerība”, Rēzeknes nov.): 25 gadus jauns lauksaimnieks, kura vadītās saimniecības galvenās darbības nozares ir graudkopība, dārzkopība un sēklu audzēšana. Mīlestība pret zemi Žanim veidojusies jau bērnībā, augot laukos un kopā ar tēvu un vectēvu iesaistoties lauku darbos. Par lauksaimnieka ikdienu Žanis stāsta arī ārpus saimniecības, veidojot video platformā TikTok un rādot, ka mūsdienu lauksaimniecība ir interesanta, tehnoloģiska un perspektīva nozare, kurā savu vietu var atrast arī jaunieši.
Viena no īpašībām, ko Žanis sevī vērtē visaugstāk, ir neatlaidība un pastāvīga vēlme attīstīties, tādēļ viņš iegulda modernā tehnikā, papildina zināšanas un seko jaunākajām tehnoloģijām lauksaimniecībā.
Ilmārs Kurilovičs (LEADER projekts “Bezpilota lidaparātu pakalpojums Krāslavas novada ilgtspējīgai attīstībai”, Krāslavas nov., Piedrujas pag.): Ilmārs Kurilovičs ar LEADER atbalstu ir izveidojis agrodronu pakalpojumu “Agrolife”, kas mūsdienīgas bezpilota lidaparātu tehnoloģijas padara pieejamas Latgales lauksaimniekiem tepat viņu laukos. “Agrolife” piedāvā lauku smidzināšanu, sēklu un granulu kaisīšanu, kartēšanu un agromonitoringu, izmantojot precīzas dronu tehnoloģijas, kas ļauj darbus paveikt bez smagās tehnikas radītām sliedēm un augsnes sablīvēšanas.
Šodien “Agrolife” pakalpojumu jau izmantojuši 16 klienti, ar agrodroniem apkalpoti 444 ha, apliecinot, ka modernām tehnoloģijām ir sava vieta un praktiska nozīme arī Latgales lauksaimniecībā. “Agrolife” apgāž mītu, ka precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas ir domātas tikai lielajiem uzņēmumiem un Latvijas lielākajiem lauksaimniecības reģioniem.
SIA “KRM” (LEADER projekts “Mācību un izglītojošo koka kalendāru un pužļu ražošanas efektivitātes celšana”, Preiļu nov., Rožkalnu pag.): Arendolē top stāsts par ģimeni, kas izvēlējās nepalikt Rīgā, bet atgriezties laukos un dzimtas mājās veidot savu uzņēmējdarbību – SIA “KRM” radīto zīmolu “ZandaCalendars”. Te no koka top īpaši bērnu kalendāri, kas ir ne tikai skaists interjera elements, bet rotaļīgā un saprotamā veidā palīdz bērniem iepazīt dienas, mēnešus, gada ritējumu un pamazām mācīties plānot savu ikdienu.
Ideja par “ZandaCalendars” radās no vēlmes radīt bērniem kaut ko atšķirīgu no ierastajām koka rotaļlietām, un tā tapa kalendārs ar raksturīgo sešstūru dizainu, ko iedvesmojušas bišu šūnas. Ar LEADER atbalstu un Preiļu–Līvānu novadu partnerības “Kūpā” iesaisti uzņēmums varēja iegādāties UV printeri, kas tagad ļauj personalizēt produktus un attīstīt arvien jaunas idejas.
Agnese Znotiņa (piemājas saimniecība “Jaunzemnieki”, Preiļu nov.): 24 gadus jauna aitkope, kura saimnieko piemājas saimniecībā “Jaunzemnieki”, kas pašlaik atrodas pārejas posmā uz bioloģisko lauksaimniecību. Saimniecībā kopumā apsaimnieko 40 ha zemes, tostarp 22 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet ganāmpulkā šobrīd ir 109 aitas.
Lauksaimniecību par savu profesiju un ikdienu Agnese izvēlējusies, jo vēlējusies atgriezties no Rīgas laukos un atgūt bērnībā iepazīto sajūtu – mieru pēc kārtīgi padarītas darba dienas un gandarījumu par sava darba redzamo rezultātu. Viens no mītiem, ko Agnese vēlas kliedēt, ir priekšstats par lauksaimniecību kā vecmodīgu nozari. Viņas skatījumā lauksaimniecība šodien ir mūsdienīga un daudzpusīga nozare, kurā uzņēmība un gatavība mācīties ir tikpat nozīmīga kā praktiskais darbs.
SIA “Rimanaudio” (LEADER projekts “Mobilās skatuves iegāde”, Rēzeknes nov., Rikavas pag.): SIA “RIMANAUDIO” ir uzņēmums, kas pasākumu apskaņošanas jomā savu pieredzi krājis jau kopš 90. gadu sākuma.
Projekts “Mobilās skatuves iegāde”, kas ar LEADER atbalstu un biedrības “Rēzeknes novada partnerība” iesaisti uzņēmumam būs jau ceturtais LEADER projekts, ir nākamais nozīmīgais solis šajā izaugsmes ceļā. Ideja par savu mobilo skatuvi radās no pavisam praktiskas vajadzības – līdz šim skatuves bija jānomā, laikus jārezervē un jāpielāgojas citu iespējām, turklāt ne vienmēr pieejamais aprīkojums atbilda mūsdienīga pasākuma prasībām.
Uzņēmums joprojām ir klātesošs savā novadā, palīdzot arī laukos radīt kvalitatīvus kultūras notikumus.
Mežinieku ģimene (ZS “Laima” un viesu nams “Mežinieku mājas”, Preiļu nov., Aglonas pag.): Mežinieku ģimenes ikdiena ir cieši saistīta ar zemi, saimniekošanu, ZS “Laima” un viesu namu “Mežinieku mājas”.
Ar viesu nama “Mežinieku mājas” darbību ģimene savas mājas sajūtu ļauj piedzīvot arī citiem, iepazīstinot viesus ar Latvijas laukiem un Preiļu novada skaistumu. Tādējādi ģimenes darbs palīdz saglabāt lauku vidi un tradīcijas, vienlaikus sniedzot savu ieguldījumu vietējās kopienas un tūrisma attīstībā. Domājot par nākotni, Mežinieku ģimene tic, ka saimniecības spēks būs sadarbībā, zināšanās, jaunās idejās un spējā pielāgoties pārmaiņām un tehnoloģiju attīstībai, vienlaikus nezaudējot cieņu pret zemi un tradīcijām.
ZS “Vecavotiņi” (Balvu nov., Vectilžas pag.): ZS “Vecavotiņi” ir ģimenes saimniecība, kurā jau trešajā paaudzē roku rokā iet bioloģiskā piena lopkopība un augkopība. Saimniecība apsaimnieko 160 ha lauksaimniecības zemes, kur audzē auzas, kviešus un zirņus, ganāmpulkā ir 20 slaucamās govis.
Saimniecība dibināta 1992. gadā, un, lai gan bioloģiski sertificēta ir pēdējos desmit gadus, saudzīga un dabai pietuvināta saimniekošana šeit bijusi pašsaprotama gandrīz visā tās pastāvēšanas laikā. Vairāk nekā 30 gadus piena lopkopība nav pārtraukta ne uz brīdi. “Vecavotiņu” spēks ir jaukta tipa saimniekošana un daudzveidība, kas ļauj elastīgāk pielāgoties gan laikapstākļiem, gan ekonomiskajām pārmaiņām un mazina riskus brīžos, kad daba liek mainīt iecerētos plānus.
Višu ģimene (ZS “Ezerkrasti” un atpūtas komplekss “Rāznas Ezerkrasti”, Rēzeknes nov.): Rāznas ezera krastā, Tilīšos, savu ģimenes stāstu jau vairāk nekā 30 gadus veido Višu ģimene. ZS “Ezerkrasti” dibināta 1991. gadā uz Ērika Viša vectēva mantojuma zemes, bet gadu vēlāk Ēriks ar sievu Sandru pārcēlās no Valkas novada uz laukiem un izvēlējās saimniecību attīstīt tūrisma virzienā. No nelielas vasaras mājiņas un vagoniņa izaudzis atpūtas komplekss “Rāznas Ezerkrasti” ar četrām viesu mājām, 80 gultasvietām, kafejnīcu, viesību zāli un daudzveidīgām aktīvās atpūtas iespējām gan vasarā, gan ziemā.
Šodien saimniekošanā iesaistās visa Višu ģimene – trīs bērni ar otrajām pusītēm un septiņi mazbērni. Višu ģimene aktīvi kopj arī Latgales kultūras mantojumu, iesaistoties dažādos pasākumos. Saimniecība ilgstoši atbalsta vietējās izglītības iestādes, apmāca un nodarbina jauniešus un NVA programmu dalībniekus, bet, sākoties karam Ukrainā, uzņēma Ukrainas iedzīvotājus un vairākiem deva arī darbu.
Jaunākā paaudze “Rāznas Ezerkrastus” turpina attīstīt ar jaunām idejām – tapusi virvju trase, alpīnisma siena, izklaides bērniem un mini kebabnīca, savukārt videi draudzīgu saimniekošanu apliecina “Zaļais” un “Gājējiem draudzīgs” sertifikāts. Višu ģimene ir arī viena no pirmajiem Latgales kulinārā mantojuma biedriem.
752. Ludzas mazpulks (mazpulka vadītāja Ilga Ivanova, Ludzas nov.): mazpulks apvieno bērnus un ģimenes no plašas Latvijas austrumu pierobežas – Pasienes, Vecslabadas, Lauderu, Zaļesjes, Līdumnieku, Ciblas un Isnaudas pagasta, kā arī Zilupes un Ludzas. Pēdējo piecu gadu laikā mazpulks izaudzis līdz 36 biedriem, tostarp bērnu vecākiem. Mazpulka galvenie darbības virzieni ir uzņēmējdarbības, sabiedrisko zinātņu un sabiedriskā labuma projekti un aktivitātes, kuros satiekas darbs, daba, tradīcijas, zināšanas, radošums un mīlestība pret dzimto zemi.
Ludzas mazpulcēniem īpaši nozīmīgi ir kopīgie projekti – projektā “Stila glābēji” jaunieši meklēja radošus risinājumus lietu otrreizējai izmantošanai, bet projektā “Meža bagātības” – ar ģimenēm, senioriem, brīvprātīgajiem un pašvaldības darbiniekiem no dabas materiāliem izgatavoja ap 300 pušķu Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Ludzas novada dalībniekiem.
Mazpulks māca arī labdarības daudzveidību – jaunieši dalās ne tikai izaudzētajā ražā, bet arī savās zināšanās, pieredzē, darbā un uzmanībā.
Krista Kristiāna Markote (LEADER projekts “Skaistumkopšanas komplekss – Ezerkrasts”, Līvānu nov.): skaistumkopšanas kompleksa stāsts sākās jau Kristas pirmajā studiju dienā ar drosmīgu sapni – radīt profesionālu un mūsdienīgu skaistumkopšanas vietu nevis lielpilsētā, bet Līvānu novada laukos, mierpilnā vidē blakus mežam. Krista vēlējās pierādīt, ka arī laukos iespējams saņemt augsta līmeņa skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumus, ieviest jaunākās tehnoloģijas un vienuviet pulcēt savas jomas profesionāļus.
“Ezerkrasts” ir devis iespēju mūsdienīgus skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumus saņemt tepat Līvānu novadā, vienlaikus kļūstot par vietu, kur notiek apmācības, semināri, meistarklases un pasākumi. Kristas dzīves moto “Lielos mērķos ir vieglāk trāpīt” visprecīzāk raksturo arī “Ezerkrasta” stāstu – no viena drosmīga sapņa līdz vietai, kas šodien iedvesmo noticēt lauku iespējām un mērķēt vēl augstāk.
Viktors Smirnovs (saimnieciskās darbības veicējs, Rēzeknes nov., Ozolmuižas pag.): jaunais lauksaimnieks savu ceļu lauksaimniecībā sāka 2021. gadā ar nepilniem četriem hektāriem ģimenei piederošas zemes Jaunsaimnieku sādžā un vēlmi pašam veidot savu saimniecību. Tas, kas sākumā bija vien neliels atspēriena punkts, dažu gadu laikā izaudzis līdz gandrīz 129 ha apsaimniekotas zemes, un šodien Viktors savu nākotni pārliecinoši saista ar piena lopkopību un graudkopību – ganāmpulkā ir sešas slaucamās govis un divas vaislas teles, taču slaucamo govju skaitu iecerēts palielināt līdz desmit.