Trušu gaļas intensīvai ražošanai visvairāk piemērotas vidēji lielās šķirnes ar pieaugušo dzīvmasu 4¬–5,5 kg, trušiem raksturīgi ir tas, ka mātītes ir apmēram par 5–10 % smagākas par tēviņiem.
Intensīvais gaļas ražošanas virziens
Pie intensīvās trušu gaļas ražošanas metodes no pamata mātītes gada laikā plāno iegūt 5–6 metienus, t. i., vismaz 30 trusēnus un 80 kg dzīvmasas. Trusēnus atšķir no mātēm 40–45 dienu vecumā, un tad līdz 90–105 dienu vecumam intensīvi audzē, ēdināšanā pamatā izmantojot kombinēto spēkbarību. Barības patēriņš – 3–4,5 barības vienības. Šo ražošanas metodi var lietot tikai slēgtās mītnēs, jo atnešanās tiek plānota visos gadalaikos.
Pirmo lecināšanu sāk 2. janvārī un pēdējo sesto – 23. oktobrī. Nākamās lecināšanas veic 1–2 dienas pēc trusēnu atšķiršanas. Mātītes pastāvīgi labi ēdina, pārsvarā ar spēkbarību. Ja nevar nodrošināt bagātīgu trušu ēdināšanu, šis ražošanas variants neder. Tik intensīvi izmantojot mātītes, ir liels to brāķēšanas procents – neauglība, mastīti u.c., nepieciešams liels skaits remonta (rezerves) mātīšu. Jāaudzē tipiskās gaļas šķirnes – Kalifornijas, Termondas baltā, Jaunzēlandes baltā, Dānijas baltā, to krustojumi vai specializētie trušu krosi.
Trušu gaļai ir augstas garšas un kulinārās īpašības, tā labi asimilējas cilvēka organismā. Trušu gaļā maz saistaudu, tāpēc tā ir maiga un satur daudz cilvēka organismam nepieciešamo olbaltumvielu, minerālu un citu labvēlīgu vielu. Trušu gaļā vismazāk holesterīna – 25 mg/100 g. Holesterīns cilvēka organismā veicina aterosklerozes rašanos. Cilvēka organisms izmanto apmēram 90 % no trušu gaļas olbaltumvielām.
Muskuļaudi trusim ir labi attīstīti, maigi, bāli sārti, ar blīvu konsistenci; starp muskuļaudiem ir nedaudz taukaudu, t. s. marmorizējums. Olbaltumvielu daudzums gaļā atkarīgs no šķirnes, truša vecuma, raciona pilnvērtības. Ja trušus ēdina ar pilnvērtīgu granulēto spēkbarību, gaļā pieaug olbaltumvielu un tauku daudzums, bet samazinās ūdens saturs. Līdz ar vecumu paaugstinās olbaltumvielu daudzums un sevišķi taukaudu daudzums.
Līdz ar vecuma pieaugumu palielinās arī ēdamo daļu īpatsvars un samazinās kaulaudu daudzums (%). Piemēram, 165 dienu vecumā kautķermenis satur 87,5 % gaļas un tauku, 12,5 % kaulu. Mātīšu gaļā vairāk tauku, tēviņu – ūdens. Kautiznākums atkarīgs no vecuma, šķirnes, nobarojuma pakāpes un vidēji sastāda 46–62 %, visbiežāk – 54 %, 135 dienu vecumā tēviņiem –57,9 %, mātītēm –59,7 %.
Trušu tauki – balti, stingras konsistences, kušanas t. 41–42 0C, sastingšanas temperatūra –39 0C. Labi nobarota truša kautķermenis var saturēt līdz 500 un vairāk gramu tauku. Tauki iedalās: muskuļaudu, zemādas un iekšējos taukos; to kvalitāte ir apmēram vienāda. Intramuskulārie tauki satur mazāk linolēntaukskābes, vairāk deficītās arahīdskābes. Trušu tauki satur daudz polinepiesātināto (labvēlīgo) taukskābju – 35,5 %, bet, piemēram, liellopu tauki – tikai 4,2 %.
Gaļas iegūšanai trušus ieteicams kaut 3–4 mēn. vecumā, atkarībā no šķirnes un trusēnu barošanas līmeņa. Šajā vecumā truši sver 2,3–3,5 kg, un vidējais kautiznākums – 44–46 % lielām šķirnēm, 50–52 % vidējām šķirnēm un 54–60 % specializētām gaļas šķirnēm. Vairāk tauku ir mātītēm, bet ūdens vairāk ir tēviņu gaļā. Trušus gaļā realizē tad, kad tie sasniedz 50–60 % no savas šķirnes pieaugušo svara.
Apmēram līdz 900 gramu dzīvsvara trusēniem visintensīvāk attīstās kaulaudi (skelets), muskuļaudi sevišķi strauji attīstās līdz 2,3–2,6 kg dzīvmasai. Pēc 2,1 kg sasniegšanas sāk intensīvi veidoties taukaudi (vidējā lieluma šķirnēm).
| Sabalansētas granulas | Kukurūzas graudi + lucernas milti (36 % + 64 %) | Lucernas zāles milti |
Vecums (dienas), sasniedzot 2,2 kg | 78 | 88 | 96 |
Barības konversija, kg | 3,92 | 4,80 | 6,90 |
Kautiznākums, % | 63,7 | 59,7 | 56,8 |
Kautķermeņa 1 kg izmaksa (indekss) | 100 | 89,8 | 123,9 |
Secinājums: ēdinot tikai ar zāles miltiem, pagarinās nobarošanas ilgums, palielinās barības vienību patēriņš uz piesvara kg, pieaug pašizmaksa, samazinās kautiznākums. Kautiznākuma samazinājumu var izskaidrot ar gremošanas trakta orgānu (kuņģis, zarnas) tilpuma palielināšanos, jo tika lietota tilpumainā barība – lucernas siens (siena milti). Ēdinot trušus pamatā ar zaļbarību un sienu, kautiznākums samazinās vēl spēcīgāk.
Vācijā, Bonnas Universitātē, zinātnieki ir veikuši pētījumus – nobarojamo hibrīdtrušu kaušanas vecuma ietekme uz gaļas sastāvu. Pēc trusēnu atšķiršanas no mātēm 35 dienu vecumā tos ievietoja divvietīgos sprostos, ēdināšanā (ad libitum, t.i., bez ierobežojuma) tika izmantota kombinētā granulētā spēkbarība, kas satur 17,5 % proteīna un 13,1 % kokšķiedras.
Iegūtie rezultāti liecina, ka nav lietderīgi trušus kaut agrāk par 95 dzīves dienām. Šajā vecumā trusēni sasniedza 3197 gramus dzīvmasas, kautiznākums sastāda 60,5 % (kautķermenis ar ēdamiem iekšējiem orgāniem), bet kautsvars – 1934 grami. Tāpat 95 dienu vecumā kautķermenī muguras muskuļi sastādīja 30 % un gaļas–kaulu attiecība ¬– 5,7:1. Tauku īpatdaļa sastādīja 14,1 %.
Jauntrušus ēdinot ar pilnvērtīgu kombinēto barību, par 20 % pieaug augstākās kvalitātes kauķermeņu īpatsvars.
Augstas dzīvnieku produktivitātes nodrošināšanai un augstas produkcijas kvalitātes iegūšanai nepieciešams gan pietiekams barības daudzums, gan arī pareizās attiecībās līdzsvarotas barības vielas. Pēc barības vielām sabalansēta, pilnvērtīga dzīvnieku ēdināšana salīdzinājumā ar nesabalansētu uzlabo barības devā esošo organisko vielu sagremojamību par 20–30 %. Turpretī atsevišķu vielu iztrūkums izraisa barības enerģijas (barības vielu) pārtēriņu produkcijas vienības ražošanai par 10–40 %. Gaļas garšas īpašību uzlabošanai nobarojamiem trušiem vēlams izēdināt dažādus garšaugus – dilles, pētersīļus, ķimenes, mārrutkus u. c. Gaļas garšu var pasliktināt galviņkāpostu izēdināšana.
Dzintars Rancāns, zootehniķis
(Raksta sākums – 29. maijā numurā)