1941. gada jūlijā–septembrī Preiļi zaudēja vairāk nekā pusi pilsētas kopienas – tika nogalināti 854 no 1600 iedzīvotājiem, kuru vienīgais “noziegums” bija piederība ebreju tautai.
2004. gadā Preiļos pilsētas ebreju kapsētā tika atklāts Preiļu Holokausta upuru piemiņas memoriāls – stēla, kurā iegravēts fragments no “Preiļu Annas Frankas” dienasgrāmatas. Šo rindu autore 15 gadus vecā Šeina Gramm tika nošauta kopā ar pārējiem nāvei nolemtajiem ebrejiem. Memoriāls ir arī piemineklis Vladislavam Vuškānam, kurš nosargāja astoņas ebreju dzīvības. Stēlas pamatnē tika iemūrēta laika kapsula ar visu holokaustā nogalināto Preiļu iedzīvotāju sarakstu.
Memoriāla idejas autors un īstenotājs ir agrākais Preiļu iedzīvotājs, nu jau Ņujorkā (ASV) dzīvojošais Dāvids Zilbermanis – unikāla dzīvesceļa cilvēks, vairāku grāmatu par holokaustā nogalinātajiem un ebreju glābējiem autors, Preiļu novada Goda pilsonis, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris. Idejas īstenošanai tika ieguldīti gan personīgie līdzekļi, gan piesaistīta ārzemēs dzīvojošo tautiešu palīdzība. Par Preiļu memoriāla arhitektu tika pieaicināts Sergejs Rižs ar kolēģiem, jau iepriekš guvis atzinību par savu darbu pie Holokausta upuru piemiņas memoriāla Rumbulā (Rīga).
2015. gada 9. augustā, pieminot zudušo Preiļu ebreju kopienu, pie ieejas pilsētas ebreju kapsētā tika uzstādīta arka – simbolisku vārtu formā. Tā tika īstenota vēl viena D. Zilbermaņa un S. Riža ideja. Arī šoreiz lielu daļu idejai nepieciešamā finansējuma uzņēmās mūsu novadnieks un to cilvēku pēcteči, kas izglābās Otrā pasaules kara notikumos.
2018. gada rudenī biedrībai “Preiļu memoriāls” (izveidotājs D. Zilbermanis) kopā ar Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeju, pēc vairāku gadu izpētes darba, izdevās atrast vienu no nošaušanas grāvja vietām Preiļos, blakus pilsētas ebreju kapsētai.
Pašlaik šajā vietā notiek ar piemiņas vietas izveidi saistītie darbi. Tur tiks uzstādīts piemineklis menoras formā (septiņzaru svečturis), kas tiecas pretī debesīm – kā mirušo dvēseles tiecas pamest šo grēcīgo zemi. Iepretim piemineklim, pāri ceļam, uz vēsturiskā kapsētas betona žoga paredzēts izvietot plāksnītes ar nogalināto bērnu, sirmgalvju, sieviešu un vīriešu vārdiem.
Lielākā daļa organizatorisko darbu gulstas uz arhitekta S. Riža un SIA “Preiļu celtnieks” vadītāja Egila Stikāna pleciem. Jāuzteic arī Preiļu novada dome, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs un pilsētas iedzīvotāji, kuri visu 20 gadu laikā ir palīdzējuši D. Zilbermaņa un S. Riža darbam pie Preiļu memoriāla, acīmredzot aizrauti ar kopējo vīziju, organizējot ikgadējo Preiļu Holokausta upuru piemiņas dienu, talkas kapsētas teritorijā un tās apkārtnē. Arī muzeja pastāvīgās ekspozīcijas daļa ir veltīta šim traģiskajam notikumam.
Pēdējiem darbiem, kas saistīti ar piemiņas vietu, pietrūkst nepieciešamā finansējuma: kapsētas betona žoga nostiprināšanai; piemiņas plāksnīšu izgatavošanai ar bojāgājušo un glābēju vārdiem; traģēdijas apraksta plāksnes izgatavošanai; menoras izgatavošanai un teritorijas labiekārtošanai.
Biedrībai “Preiļu memoriāls” ir izdevies iegūt daļu no nepieciešamajiem līdzekļiem no “LEKOREF” (Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda) un labdarības fonda “Uniting”, taču summa nav pietiekama. Ceram uz pilsētas iedzīvotāju, Preiļu zemē guldīto cilvēku radinieku līdzdalību un ikviena palīdzību, kas vēlas saglabāt atmiņu un godāt nevainīgi nogalināto cilvēku piemiņu.
Mēs būsim patiesi pateicīgi par jebkādu finansiālo atbalstu un apņemamies visu palīdzējušo vārdus iemūžināt kopīgā memoriāla piemiņas plāksnē.
Ziedojumus var pārskaitīt uz sabiedriskās organizācijas “Preiļu Memoriāls” kontu ar atzīmi “Ziedojums”.
Biedrības reģistrācijas numurs: 40008204430, konts: LV52HABA0551035994229, SWEDBANK AS.
Tatjana Kolosova
Foto - Preiļu Holokausta upuru piemiņas memoriālā uzstādītā arka