8. novembrī Līvānus apmeklēja ārlietu ministre Baiba Braže. Viņa nolika ziedus pie Līvānu atbrīvošanas pieminekļa, pārrunāja drošības aktualitātes ar Līvānu novada domes priekšsēdētāju Dāvidu Rubenu un pašvaldības izpilddirektoru Grigoriju Semjonovu. Ministri uzņēma arī optiskās šķiedras uzņēmuma “Light Guide Optics International” kolektīvs.
Tā kā vizīte notika Latvijas valsts svētku priekšvakarā, tad Baiba Braže un Līvānu 1. vidusskolas jaunieši, skolotājas Maritas Birzākas iedrošināti, spēlēja apgalvojumu spēli.
Interesanti, ka pie apgalvojuma “Latvija ir drošībā” visi jaunieši nostājās pie apgalvojuma “Piekrītu daļēji”, savukārt vaicājumā “Es apsveru iespēju iestāties valsts aizsardzības dienestā”, apgalvojumu “jā” izvēlējās daudzas meitenes. Un spēles dalībnieku vairākums, atbildot uz vaicājumu, vai patīk iet uz skolu, atbildēja ar “jā”.
Skaidrojot savu redzējumu par Latviju kā drošu valsti, vidusskolēnu vairākums atzina, ka droša Latvija būs tad, kad mēs paši parūpēsimies par valsts drošību, un šajā jomā vēl ir daudz darāmā.
Meitenes pauda gatavību kļūt par karavīriem, jo viņas pazīst karavīrus, ar kuriem lepojas, un vēlas darīt kaut ko vērtīgu. Tie jaunieši, kuri šaubās, vai varētu darboties militārajā jomā, kritiski novērtēja savu fizisko sagatavotību, un daudzi jau ir noskatījuši citas profesijas. Savukārt Baiba Braže pastāstīja, ka gandrīz katru nedēļas nogali piedalās zemessargu mācībās, jo ir iesaistījusies Zemessardzē. “Viss, ko iemācos kā zemessargs, ir noderīgs un paliekošs, sevišķi militārajā medicīnā un sakaros,” teica ministre.
Skolā ir forša dzīve un laba atmosfēra, uzsvēra jaunieši, kuriem patīk iet uz skolu, kamēr citi apgalvoja, ka nemīl agri celties un ka ir mācību priekšmeti, kas, viņuprāt, esot bezjēdzīgi.
Spēlē varēja novērot arī to, ka daļai jauniešu galvenais ziņu avots tomēr ir sociālie tīkli, vēl citi jaunieši, – viņi bija mazākumā, – lasa interneta portālus, un tikai retais skatās televīziju. Tas ir satraucoši. Tāpēc ministre aicināja līvāniešus interesēties, kas notiek Latvijā, izmantojot sabiedriskos medijus, un iesaistīties diskusijās. Bet priecē tas, ka pie apgalvojuma “Es spēju atpazīt viltus saturu internetā” jaunieši pastāstīja, ka apmeklējuši medijpratības mācības, tāpat par viltus ziņu atpazīšanu ir diskutējuši arī skolā. Tomēr daži jaunieši pauda bažas, vai, attīstoties tehnoloģijām, viņi pratīs “atšķirt graudus no pelavām”. “Tas ir labi, ka mēs mācāmies medijpratību, tas palīdz saprast un analizēt informāciju, tas attīsta kritisko domāšanu,” teica vidusskolēni. Līvānieši ir vienisprātis, ka ir jēga piedalīties protesta akcijās, tāpēc ka tā tu mēģini kaut ko mainīt un tā tu tiec uzklausīts.
Izskanēja arī apgalvojums “Es labāk rakstu “čatā”, nevis runāju klātienē”, un no vairāk nekā 80 spēles dalībniekiem lielākais vairākums atzina, ka “čatā” jeb mobilajās ierīcēs komunikācija notiek ātrāk un ka, satiekoties klātienē, bijis jāsaskaras ar otra runātāja pārpratumiem. Viena meitene gan uzsvēra, ka viņai patīk satikties un sarunāties, un, ja jāraksta īsziņa, viņa obligāti ievēro gramatikas nosacījumus, tāpēc ērtāk ir satikties, nevis ilgi sēdēt telefonā.
Todien jaunieši un ministre dalījās pieredzē arī par to, kādus repa mūziķus viņi klausās (daļa jauniešu izvēlējās apgalvojumu, ka šo mūziku klausās reti vai neklausās nemaz), turklāt ministre ar lielu interesi uzklausīja līvāniešu stāstu par grupu “Latgalīšu Reps”.
Baiba Braže ar jauniešiem runāja arī par Ārlietu ministrijas darbinieku un diplomātu pienesumu Latvijas ekonomiskajai izaugsmei un drošībai, bet spēles izskaņā tapa kopīga fotogrāfija.
Ministre piekrita arī intervijai ar “Vietējo Latgales Avīzi”, to lasiet citā laikraksta numurā.
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto