Aizvadītajā nedēļā, no 20. līdz 23. oktobrim, reģionālo mediju pārstāvji no Alūksnes, Bauskas, Kuldīgas, Cēsīm un Preiļiem apmeklēja Eiropas Parlamenta mītni Strasbūrā, kur tikās ar Eiropas Komisijas viceprezidentu un komisāru Valdi Dombrovski, kā arī Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti.
Tikšanās laikā V. Dombrovskis ieskicēja tās nedēļas Eiropas Komisijas aktualitātes: “Esam apstiprinājuši Eiropas Komisijas darba programmu nākamajam gadam un arī pirmo ikgadējo ziņojumu par vienkāršošanu jeb birokrātijas mazināšanu un šī procesa uzraudzību. Jāuzver, ka šogad jau esam nākuši klajā ar sešiem priekšlikumiem vienkāršošanas jomā un mūsu novērtējums liecina, ka tie ļaus samazināt administratīvo slogu (ikgadējās administratīvās izmaksas) par 8,6 miljardiem eiro, bet kopējais mērķis (līdz šīs Komisijas pilnvaru termiņa beigām 2029. gadā) – 37,5 miljardus eiro. Tāpat līdz šī gada beigām plānojam iesniegt priekšlikumus birokrātijas mazināšanai tādās jomās kā auto industrija, medicīniskās iekārtas, vides prasības u. c. Protams, arī nākamgad turpināsim darbu pie vienkāršošanas procesa ieviešanas un uzraudzības, veidojot dialogus ar iesaistītajām pusēm (nozares pārstāvjiem).”
Jāuzsver, ka šobrīd Eiropas Parlamentā turpinās diskusijas par finansējuma nodrošināšanu Ukrainas atbalstam nākamajos divos gados un saistībā ar to V. Dombrovskis atzina: “Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar iniciatīvu par tā saucamo reparāciju aizdevumu, kas paredz to naudas līdzekļu izmantošanu, kas ir uzkrājušies Krievijas Centrālās bankas aktīvu imobilizācijas rezultātā un šo naudas līdzekļu novirzīšanu aizdevumam Ukrainai, ar nosacījumu, ka Ukrainai šis aizdevums ir jāatdod tikai tad, kad Krievija samaksās reparācijas. Mums ir skaidrs, ka finansējums, kas nepieciešams Ukrainai nākamajiem diviem gadiem, ir ļoti apjomīgs (Starptautiskais Valūtas fons lēš, ka tie varētu būt 60 miljardi dolāru un vēl apmēram tikpat liela summa jāparedz militārajam atbalstam). Pašlaik notiek sarunas arī ar G7 partneriem (G7 grupas sastāvā ir septiņas valstis – ASV, Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, un Vācija – red. piezīme) un citām valstīm, kas līdz šim ir atbalstījušas Ukrainu, cik lielu atbalstu šīs valstis ir gatavas sniegt Ukrainai.”
Tāpat V. Dombrovskis reģionālos žurnālistus informēja, ka ir apmeklējis Vašingtonu, piedaloties gan Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas ikgadējā sanāksmē, gan citos pasākumos, kur fokusēja jautājumu par Ukrainas atbalsta pasākumiem.
Pēc aktualitāšu izklāsta reģionālie žurnālisti vēlējās zināt, kā veicas Latvijā ar vienkāršošanas procesa ieviešanu. V. Dombrovskis: “Viens no vienkāršošanas darba virzieniem ir darbs arī ar dalībvalstīm, lai tās fokusētos uz birokrātijas mazināšanu. Latvijas valsts valdība ir iniciējusi birokrātijas mazināšanas plānu un pakāpeniski dažādās nozarēs tiek prezentēti priekšlikumi, atsevišķi no tiem tiek ieviesti un īstenoti. Redzam, ka šis jautājums ir Latvijas valdības dienas kārtībā.”
Žurnālisti jautāja arī par nākamā gada Latvijas valsts budžeta plāna projektu, kas iesniegts Eiropas Komisijai. V. Dombrovskis: “Latvija budžeta plāna projektu ir iesniegusi 15. oktobrī, formālais izvērtējums par to tiks sniegts novembra beigās. Plānotais budžeta deficīts ir 3,3 % no IKP, kas nedaudz pārsniedz Eiropas Savienības noteikto līmeni (3 % no IKP), bet jāņem vērā, ka Latvija, tāpat kā citas dalībvalstis, ir pieprasījušas papildu elastību saistībā ar aizsardzības izdevumu paaugstināšanu. Ja šos 0,3 %, kas ir virs 3 %, var izskaidrot tikai ar aizsardzības izdevumu pieaugumu, tādā gadījumā, visticamāk, budžeta plāna projekts tiks atzīts par atbilstošu noteikumiem.”
“Vietējās Latgales Avīzes” redaktore V. Nečajeva vēlējās zināt V. Dombrovska viedokli par plānoto atbalsta finansējumu lauksaimniecībai, kā arī priekšlikumu integrēt šo finansējumu vienotā fondā kopā ar citām politikām. V. Dombrovskis: “Attiecībā uz lauksaimniecību, jāsaka, ka priekšlikums nākamajā finanšu perspektīvā paredz iezīmēt vismaz 300 miljardus eiro lauksaimniecības tiešmaksājumiem un Latvijas gadījumā atbalsts tiek integrēts nacionālajā plānā, jo mēs redzam, ka ir spēcīga mijiedarbība starp lauku un reģionu attīstību, tāpat vēlamies panākt lielāku elastību budžeta līdzekļu izlietojuma plānošanā. Pieļauju, ka par šo priekšlikumu vēl gaidāmas garas un sarežģītas sarunas. Latvijas gadījumā aktuāls ir tiešmaksājumu izlīdzināšanas un konkurētspējas jautājums, atbilstoši Eiropas Komisijas priekšlikumiem šī izlīdzināšana tiks turpināta.” Tāpat V. Dombrovskis informēja par Komisijas stratēģiju par paaudžu nomaiņu lauksaimniecībā, kas paredz papildu atbalstu tieši jaunajiem lauksaimniekiem.”
Savukārt, runājot par Latvijas pierobežas situāciju, komisārs atzina, ka Eiropas Komisijā tiek strādāts pie Austrumu pierobežas pakta, ko nākamā gada pavasarī ir plānots prezentēt, tas ietver arī informāciju par to, kāda veida atbalsta instrumenti Austrumu pierobežai ir iespējami, šajā kontekstā notiek darbs arī Latvijas līmenī. “Ir jāsaprot, ja runājam par Eiropas Savienības finansējumu, tad daudz kas ir Latvijas valdības rokās, jo Latvija no Eiropas Savienības viedokļa tiek vērtēta kā viens reģions un tas, kādā veidā Latvijai pieejamie Eiropas Savienības līdzekļi tiek sadalīti valsts iekšienē, pamatā ir valsts kompetences jautājums.”
Kurzemes kolēģi jautāja V. Dombrovskim arī par “Rail Baltica” projektu. V. Dombrovskis: “Ir svarīgi virzīties uz priekšu ar šī projekta īstenošanu. Cik man ir zināms, Latvijā joprojām tiek vērtētas projekta izmaksas, un tā ir galvenā no problēmām, jo projekta izmaksas ir vairākkārt pieaugušas, bet tajā pašā laikā Eiropas Savienības pieejamais finansējums nav pieaudzis, un šim periodam, tas ir līdz 2027. gadam, līdzekļi lielā mērā ir izsmelti, bet attiecībā uz nākamo periodu – no 2028. gada, mēs piedāvājam šo Eiropas starpsavienojumu instrumentu finansējumu dubultot, un finansējums tāpat kā līdz šim būs pieejams konkursa kārtībā.”
Žurnālisti vēlējās zināt arī par jauno zinātnieku atbalsta programmām, par ieguvumiem no Alūksnes novada pievienošanas Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai, par digitālo eiro un par reģionālo mediju lomu.
Šīs vizītes ietvaros žurnālisti izjautāja arī Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti, par viņas sacīto – nākamajā numurā.
Viktorijas Nečajevas teksts, publicitātes foto