Preiļu novada komanda Utenā gleznoja Jēzus ikonas

Septiņas dienas četri Preiļu novada cilvēki – Ilona, Ināra, Irēna un Egita Terēze – bija draugos ar otiņām un krāsām, un garīgām nodarbēm, jo piedalījās desmit dalībnieku ikonogrāfijas nodarbībās – nometnē Utenā (Lietuvā). Tā notika aizvadītajā gadā uzsāktā projekta Latvijas–Lietuvas programmā 2021.–2027. gadam Nr. LL-00091 “Preiļu pils un Utenas muižas vēsturiskā ceļa digitalizācija tūrisma pakalpojumu attīstības veicināšanai kultūras mantojuma objektos Latvijā un Lietuvā” (akronīms “Vēsturiskais ceļš – augšup”/ angļu valodā “Historical Path – UP”) ietvaros. Projekta vadošais partneris ir Preiļu novada pašvaldība, sadarbības partneris – Utenas izglītības centrs.
Jau pirmā diena pārsteidza ar Dieva Providences klostera māsu Dominikas, Daivas un Veronikas viesmīlību un Lietuvas dalībnieku, kas atbrauca no dažādiem šīs valsts reģioniem, draudzīgumu un atvērtību. Tikpat sirsnīga bija pirmā iepazīšanās ar Ikonogrāfijas nodarbību skolotāju Egidiju.
Iekārtojušies istabiņās, satikāmies vakara lūgšanā turpat klostera kapelā, paēdām vakariņas plašajā viesu-ēdamzālē un piedalījāmies Ikonogrāfijas ievadstundā. Skolotājs Egidijus, kurš ikdienā vada savu ikonogrāfijas skolu Viļņā, skaidroja, ka visiem viss izdosies, ja sirdi atvērsim sarunai ar Jēzu, jo ikona ir katra individuālais stāsts par Dievu nevis vārdos, bet gan mākslas valodā. Dienu noslēdza kuram pelde tuvajā ezerā (tas atrodas trīs–piecu minūšu gājienā no klostera, uzlabots ar vairākām peldvietām un gājēju-velo taku tam apkārt), kuram atelpa vai meditācija klostera dārzā. 
Otrās dienas rīts sākās ar lūgšanu un māsas Daivas apceri par ikonu, kā tā veido cilvēka un Dieva attiecības, brokastīm un tad devāmies uz ikonogrāfijas nodarbību telpu. Vispirms skolotājs Egidijus un viņa palīdze māsa Daiva (viņa glezno ikonas daudzus gadus, šogad apmeklēja ikonogrāfijas darbnīcu Romā, bet ikdienā sniedz psiholoģisko palīdzību dažādu jomu un vecumu cilvēkiem) mācīja pagatavot olas dzeltenuma un pigmentu šķidrumu, ko sajaucām ar tempera krāsām. 
Todien arī trenējāmies zīmēt ar otiņu dažāda platuma un garuma līnijas. 
Pēcpusdienā ikonogrāfijas nodarbībā mēs jau pārnesām Jēzus attēlu uz ikonas dēļa – koka molberta, izmantojot kopēšanas papīra principu (Jēzus zīmējuma otro pusi nosmērējām ar sarkano akrila krāsu, uzlikām papīru ar attēlu uz augšu un, velkot ar asu pildspalvu pa līnijām, Jēzus portrets kļuva redzams uz pieminētā ikonas dēļa – koka molberta). 
Tā sākās četras dienas garš gleznošanas cēliens ar akrila krāsām – darbs, kas prasīja ne tikai fizisko, bet arī garīgo klātesmi... Liels atbalsts bija rīta un vakara lūgšanas un vakara dievkalpojumi netālajā katoļu baznīcā. Tāpat mūs stiprināja māsas Daivas apceres, kā arī skolotāja Egidijus un māsas Daivas dalīšanās pieredzē un spēka vārdi, ka Dievs ikonogrāfijā uzrunā katru, kurš ir atvērts šai mākslai. 
Ceturtdien skolotājs Egidijus rosināja uzklāt zeltu ikonai, lai redzētu, ko vēl var uzlabot Jēzus attēlā. Pēc pusdienām apmeklējām Utenas izglītības centru, kas ir senā muižas ēka, jau pieminētajā projektā piepildīta ar mūsdienīgu saturu (tostarp STEM laboratorijām). 
Tā kā krāsām labi jānožūst, pirms ikonu nolako ar spīdīgo vai matēto laku, tad piektdiena bija brīvāka diena. Vieni apskatīja Utenu, citi pirka dāvanas ikonogrāfijas nodarbību vadītājiem un klostera māsām, vēl citi darbojās virtuvē kā dežuranti. Dienas izskaņā visi pulcējās pie kamīna, lai dalītos stāstos, kā tapa ikonas,  un lai pateiktos. 
Pienāca sestdiena – ikonogrāfijas nodarbību nedēļas pēdējā diena. Pēc brokastīm visas ikonas tika nolakotas un izliktas kapelā. Bīskaps noturēja Svēto Misi un svētīja ikonogrāfijas nodarbību saimi un ikonas, bet pēc pusdienām visi devās mājās (cits mēroja 200 km, cits pat 400 km garu ceļu).
Mājās pārvestas gan pašu radītas ikonas, gan vairākas atziņas, proti, ikonogrāfijas nodarbības var apmeklēt gan ar, gan bez gleznošanas zināšanām un prasmēm; radošums iederas jebkurā profesijā, un māksla šo radošumu palīdz uzturēt arī ikdienā; klostera cilvēki labprāt dalās ar lūgšanu dzīves pieredzi; lūgšana ir viens no daudzajiem ceļiem, kā uzturēt radošumu savā dzīvē... 
Paldies projekta komandai Preiļu novadā un Utenā par iespēju iepazīt ikonogrāfijas mākslu, radīt savu ikonu un gūt garīgu atelpu!


Ikonogrāfijas nometne tika organizēta projekta Nr. LL-00091 “Preiļu pils un Utenas muižas vēsturiskā ceļa digitalizācija tūrisma pakalpojumu attīstības veicināšanai kultūras mantojuma objektos Latvijā un Lietuvā” (akronīms “Vēsturiskais ceļš – augšup”/ angļu valodā “Historical path – UP”) ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Savienība.
 

 

Ilonas un Ināras foto