Latgolai*
Kai olūteņš dzidra ir tova runa
Un ļaudis, kam tykumi cāli.
Paaudžu globōta, dzimtine muna,
Kū strōdeigi kūpe meitas un dāli.
Lai myužam Tev dzeivōt un zeļt,
Dīvu gūdynōt, teirumu art,
Lai Tovu vōrdu dāli grib gūdā ceļt
Lai Tova slave var zvaigznes skart.
Latgolas līpas un ūzuli stoltī
Puškoj sātu ar vaiņuku zaļu,
Elkšni, veitūli un bārzi boltī
Mirdz saulē un laistōs pret dīnvydu daļu.
Ar sauleiti pļovā un teirumā īt
Ganeņš un orōjs ar sātivi placūs.
Mežā putneni līksmeigi dzīd
Un taisa perekļus stybynūs vacūs.
Delvērdze pōri dabasu lūkam
Snīdzās, lai zemi un dabasus skautu.
Un krysts ceļa molā pacaltom rūkom
Svētej šū zemi un tautu.
* Dzejūļs nu L. Latkovska rūkrokstim, kas globojās Varakļōnu nūvoda muzejā, un grōmotas, kas tiks prezentāta pasōkumā 4. julī.