17. maijā uz saviem 20 nodejotajiem gadiem atskatījās Dekšāru līnijdeju kolektīvs “Bokōnu bryuklines”, kuru nenogurstoši vada Dzidra Bruzgule. “Vietējai Latgales Avīzei” bija tas gods pirmajai publicēt rakstu par jaunā kolektīva uzstāšanos Varakļānu novada muzejā. Pateicamies Dzidras kundzei, ka viņa ir uzturējusi sadarbību ar mūsu avīzi un arī jubilejas reizē dalījās savās pārdomās! Sveicam visas dejojošās dāmas un vēlam veselību un nasku dejas soli vēl ilgus gadus! (“Vietējās Latgales Avīzes” kolektīvs)
“Bokōnu Bryuklenes” mes asam,
Skaistu ūgu vōrdu nasam.
Lai ar rudiņs myus ir placūs,
Raunam danč’s, lai izput vacums,
Jo danči vysas bādas klīdej,
Vysas vainas valk un dzīdej.
Gavilej sirds prīkā svātā –
Spāks un veseleiba sātā!
Patiesi neticami – šķiet tie paņirbējuši kā 20 dienas... Bet, ja šīs jubilejas svētku izjūtās pakāpjas pa šiem būvētajiem 20 pakāpieniem līdz virsotnei, tad tiešām paveras ievērības cienīgs redzējums. Un tas pavisam vairs nav joks. Jo cik gan tajā katrā pakāpienā nav iebūvēts uzņēmības, mērķtiecības, neatlaidības, enerģijas un izjūtu – emociju. 
Pa šiem gadiem izdancoti 340 koncerti 77 vietās, neatbildēti ielūgumi – 42. Iznāk, ka 20 gadus katru mēnesi dancoti 1,4 koncerti. Koncerti sniegti: Dekšārēs (71), Viļānos (48), Varakļānos (42), Nagļos (22), Bokānos (21), Sīļukalnā (12), Stirnienē (9), Gaigalavā (7) un vēl citviet. Iegūti četri kausi – gandrīz katrā piedalīšanās reizē. Līdz ar to apredzēta, apbraukāta vai puspasaule. Cik daudz cilvēku satikts – iepazīts. Cik daudz draugu iemantots. Kā sakāmvārdā – gūt var dodot, gūt var ņemot, dodot gūtais neatņemams. Kas gan var atņemt tās pozitīvās sajūtas, ka esi lietderīgs, vajadzīgs, to pašizpausmes pozitīvo saviļņojošo enerģiju, satraukuma prieku, draudzīgo attieksmi, gandarījumu. Arī pa reizei pa sirdi plosošai sāpei (līnijdejas īpaši jūtīgas): kad ar skatītāju cieši kaifot sāc, kad aizpeld prom arī gaišais prāts; kad nezini, kur kāju likt un kā tālāk godam tikt. Labi, ka var nekrist garā, raut tik tālāk pilnā sparā. Kas gan ar laiku pāriet jautrībā, pat anekdotēs. Tas arī uzdod toni – sparu, spītību cīnīties, pierādīt, ka mākam arī riktīgi… jo esam mēs spraunas cieši, tā kā īsti pažarnieki varam savākties mēs sparā, kaut naktī vienos visas barā. Un ja esam īstās sprukās, ešelonu apturēt gana dukas. Mums nav ne dabīgu, ne mākslīgu šķēršļu – pārvaram visus un tiekam galapunktā.
Un draugu mums patiesi daudz – būtu jārīko vismaz divas jubilejas. Ir tādi, kuri būtu jāielūdz, ir tādi, kuri jāatlūdz, kā Ādaži, Gulbene, Līgatne, Mārciena, Žīguri. Jubilejā tikai paši sirsnīgākie, nemainīgie – vēstures pārskatam nosaukšu draudzības laika secībā: vissenākie Styukieši, tad Varakļānu “4 debess puses”, Viļānu “CherryLady”, Sīļukalna “Zilais lakatiņš”, Nagļu trīs kolektīvi: “Teātris”, “Ilūzija”, “Skreine”, Rubenes “Draiskās peonijas”, Sīļukalna “Pagrieziens”, Vārkavas “Dzīves virpulis”, Jaunpils “Vīgriezes”, Līvānu “Dubnava”, Riebiņu “Senjoritas” un “Ilūzija”, Dekšāres “Kūpā”, “Dekšāres”, ”Kūzuls”.
Ikviens kolektīvs un apsveicējs, mūs apsveicot, aplaimoja, apbūra, iedvesmoja ar tik pārsteidzošas fantāzijas – dzirkstoša humora un dziļiem sirsnīgiem vārdiem – vēlējumiem. Vārdos nepasakāms paldies ikvienam dalībniekam – visiem kopā un ikvienam atsevišķi: ka mēs varam pastāvēt, ka viss notiek, ka atlaiž un atbalsta – ģimenēm, visām bijušajām un esošajām valdībām un kultūrām (pagasta, apvienības, novada). Arī ripojošajai daļai par vizināšanu. Medijiem – par iemūžināšanu, uzposējiem, galda servētājiem, apskaņotājam – visiem, kas līdzēja notikt jubilejas pasākumam. Kolektīviem, apsveicējiem, īpašs paldies pūtēju orķestrim “Dekšāres” par veltījumu “Bryukleņu valsis” (Jāņa Benislavska komponēts), “Kūzulam” – par publikas lustēšanu. Un galvenā loma – skatītājam, jo vai gan būtu svētki, ja nebūtu skatītāja…
Un, protams, mums pašām – “Bryuklinem” – manam zelta fondam, sākot ar viena ciema meitenēm – stipro cementa pamatu, no cienījamākā gala – Leonija Locāne (nodancoja 13 gadus), Genovefa Svilāne (6), Tatjana Juste (20), Leontija Cvilikovska (13,3), Anna Sondore (13,2), Dzidra Bruzgule (20), Sanita Nagle (2,3), Gunta Divāne (2,3), Turpinājums laika secībā: Vija Zīmele (15,2), Ņina Jermaka (7, jau mūžībā), Aina Upīte (13,4), Elzīte Broka (13,4), Vija Leitiņa (1,6), Anna Vilkauša (3,5) – katrai gadu stāžs…
Tas viss kopā – adrenalīns sirdij, balzams dvēselei, iedvesma dancot un dancot…. Nav nikur taidas debešu puses, kai pi myusu! Noliecu galvu dziļā cieņā, cerībā un pateicībā visu priekšā.
“Bokōnu bryukliņu” vadītāja Dzidra Bruzgule
