Augļkopji lūdz kompensēt sala radītos zaudējumus

Augļkopji nosūtījuši vēstuli Saeimas deputātu grupas lauksaimniecības attīstībai priekšsēdētājam Jānim Grasbergam un zemkopības ministram Armandam Krauzem ar lūgumu kompensēt šī gada sala, salnu un sniega radītos zaudējumus augļu un ogu audzētājiem, aģentūru LETA informēja kooperatīvās sabiedrības “Bio Berries Latvia” un SIA “Guka” valdes loceklis Gundars Kārkliņš.
Viņš skaidroja, ka Latvijas augļkopjiem patlaban ir grūta situācija, jo otro gadu pēc kārtas klimatisko apstākļu dēļ ražas zudumi atsevišķiem augļkopjiem ir līdz 100 %, bet lielākajai daļai veido aptuveni 80–95 %. Agra siltuma iestāšanās uz ilgāku periodu marta beigās, kam sekoja sals un sniegs, kā arī pavasara salnu ietekme, kad ogulāju krūmi bija pilnziedā, radīja ražas zudumu un kritisku situāciju Latvijas mazajiem augļu un ogu audzētājiem. Tāpēc augļkopji lūdz rast atbalstu, lai nebūtu jāizbeidz saimniekošana augļkopības nozarē. 
Vēstulē norādīts, ka Igaunijas un Polijas augļkopji, kuru ražas arī cieta 2024. gada pavasara salnās, jau ir saņēmuši valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu, kas Latvijas augļkopju situāciju padara vēl sarežģītāku. Tāpat vēstulē atzīmēts, ka 2023. gadā, pateicoties lauksaimniecības organizāciju spiedienam un zemkopības ministra atsaucībai, daļa no zaudējumiem augļkopjiem kompensēta, izmantojot valsts budžeta un ES Klimata pārmaiņu fonda līdzekļus. Atlikušo zaudējumu daļu augļkopji sedza no iepriekšējo gadu uzkrājumiem. Tomēr šogad šī īpašā atbalsta shēma nav iedarbināta, par ko augļkopji ir uztraukušies.
Augļkopji akcentē, ka joprojām nav pieejams augļkopības platību apdrošināšanas pakalpojums salnu gadījumos un iepriekšējo periodu uzkrājumi jau izmantoti pagājušā gada zaudējumu segšanai. Atkārtotie zaudējumi rada sarežģītu situāciju, jo daudziem augļkopjiem ir saistības Lauku atbalsta dienesta administrētajos investīciju projektos, kā arī bankās. Atvērtā tirgus apstākļos augļkopji nevar zaudējumus atgūt arī caur augstākām pārdošanas cenām, jo augļu un ogu imports no Polijas un Ukrainas realizācijas cenas saglabā Latvijas augļkopjiem neizdevīgi zemā līmenī.
Vēstulē uzsvērts, ka augļkopības saimniecības dažādo lauksaimniecisko darbību, piesaista laukiem darbaspēku un rada lielāku pievienoto vērtību lauksaimniecības zemes izmantošanai.