Itei ir reize, kod vysi vuordi ruodīs mozi, jo juorunoj par cylvāku, kura lelums mierejams na omotūs i vuordūs, bet dorbūs. Cylvāku, kurs vysu dzeivi veļtejs volūdai, kas tamā ir īškā nu pyrmuo dzierdātuo vuorda i kotrā sirds tuktā. Cīnejamuo profesor! Nu vysys sirds “Vītejuo Latgolys Avīze” sveicynoj Jiusus skaistajā jubilejā, sokūt paļdis par sadarbeibu.
Naz kod Emileja Kalvāne Jiusim veļteitajā dzejūlī raksteja, ka “jei ir muols jiusu rūkuos”, bet jubilejis reizē gribīs saceit, ka Jius poša asot muols – latgalīšu volūdys muols, kas īt nu Izvolta seņču meituos zemis dziļumu, muols, nu kura laiks iztaisiejs “traukus”, kas ļaun atsadzert i paēst latgaliskuma izsluopušajim i olkonajim. Bet Jius asot ari tei volūdys muola izstruoduojumu meistare, kas latgalīšu volūdu padarejuse par sviļpaunīku, ļaunūt tai skanēt puori rūbežom, lai tei atsabolsoj myusu volūdys unikalajuos, damierstajuos i Jiusu augšancaltajuos skaņuos.
Jiusu dorbu bolss skaņ jau nu pyrmuo publiskuo pasuokuma – latgaliskuo dzejis vokora 1988. godā, kod vēļ nadrūsim sūleišim tyka pīteikts latgaliskais kai kūpnacionala boguoteiba. Vāluok Jiusu lelī dorbi (latgalīšu ābecis, gruomota školuotuojim, vuiceiba “Vasals” i cyti) veiduoja fundamentu, iz kura byutu juostuov latgalīšu rokstu volūdai i pošim myusu dīnu latgalīšim, kas jū vuicuos. Dziļums i plotums – tai nu molys izaver Jiusu ilggadejais dorbs latgalīšu volūdys dryvā! Lai veseleiba i spāks, dīdzejūt jaunus gryudus i siejūt sieklenis, kas izdeigs, jom juoizdeigst, kod daīs jūs laiks..! Lobuokī vieliejumi nu vysu, kas ir vītejī sovā zemē i volūdā!
Fakti. Latvejis Universitatis Filologejis fakuļtatis Baltu volūdu katedrys asociātuo profesore, filologejis doktore, letoniste, dialektologe, pedagoge dzymuse 14. decembrī Kruoslovys rajona “Mozajūs Ģeņgerūs”. Pietej latgalīšu raksteibys vaicuojumus, ari latgalīšu dzeivi i volūdu Sibirejā. LU pasnīguse akademiskūs kursus latvīšu dialektologejā, latgalīšu rokstu volūdā, īskotu latgalīšu raksteibys viesturē i cytus. Daudzu gruomotu, publikaceju autore i medeju projektu daleibneica. Aktivai atbolsta Reigys latgalīšu bīdreibu “Trešō zvaigzne”. Apbolvuota ar Treju Zvaigžņu ordeņa Gūda zeimi (1997) i sajāmuse Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks” par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā (2017)
Dažys profesoris atzinis:
Jau vairuok nakai četrys godu desmitis aiz durovu teik pamasts gondreiž pusis latvīšu montuojums! Tūmār eisti vīnuoti sovai atdzymstūšajai vaļstei varim byut vīneigi tod, kod ar cīnu i gūdu izaturim pret vysuos juos moluos guoduotū.
Mums daudz pozitivu pīmāru, kod struodoj ar bārnim i jūs vītejū latvyskumu ceļ. Pat tod, kod nav oficialys latgalīšu volūdys stuņdis, palīk tovs personiskais paraugs. Poša lobuo gruomota apputēs plauktā, ka nabyus školuotuoja, kas jū nūvoda leidz bārnam.
Volūda var byut kai destilātais iudiņs – lobs, bet bezgaršeigs. Bet jamā var byut ari kaids zareņš īkrits, lapeņa, nu kaida olūta izsparts – gorduoks. Volūdai navajag byut sastyngušā rokstu volūdys leiminī, bet vajag pasapyldynuot ar izlūkšņu vuordim, boguoteibom
Ekspedicejis iz Sibireju dūd īspieju atsagrīzt latgalīšu volūdys poguotnē, dzierdēt izlūksnis taidys, kaidys Latvejā vairs napastuov. Jī patīseibā ir viesturisku apstuokļu deļ nūgrīzts myusu tautys atzors. Itī cylvāki ir spiejuši saglobuot sovu latgaliskū ideņtitati, i ar tū viņ jau ir īvārojami.
Latgalīši nadreikstātu atpalikt nu dzeivis, palikt tik kaiduos 19. godu symta konstrukcejuos i vuordūs. Juoīt laikam leidza, bet, ka ir vareiba kū naviņ atrast pošu volūdā, primari juosmeļ nu pošu volūdys rezervu.