8. augustā Krāslavā notika diskusija “Latgales reģionālo mediju institucionālais atbalsts Latvijas drošības kontekstā”, ko rīkoja Kultūras ministrija, pieaicinot reģionālos medijus, ministrus, Saeimas un pašvaldību pārstāvjus.
Diskusijas par reģionālo mediju lomu un pastāvēšanu notiek jau vairākus gadus, un, pateicoties Latvijas Reģionālo mediju asociācijai, tikai šī gada laikā tādas diskusijas mudina Valsts prezidentu, valdības ministrus un Saeimas politiķus aizdomāties par reģionālajiem medijiem kā demokrātijas, valsts valodas un drošības sargiem.
Arī šoreiz, Kultūras ministrijas uzaicināti un moderatora Kārļa Dagiļa uzrunāti, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, kultūras ministre Agnese Lāce, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka pauda atbalstu reģionālajiem medijiem. Tas varētu būt gan institucionālais, gan Mediju atbalsta fonda finansējums. Tāpat viņi uzsvēra, ka institucionālajam finansējumam jābūt caurspīdīgam un ilgtermiņa, bet sabiedrībai pretī jāsaņem kvalitāte, kuru varētu sekmēt no valsts puses un uzraudzīt no nozares puses, ņemot vērā konkrētus kvalitātes kritērijus.
Latvijas Reģionālo mediju asociācijas vadītāja Ivonna Plaude (“Neatkarīgās Tukuma Ziņas”) pastāstīja par lielajiem izaicinājumiem, kas ir globalizācija un lasītāju paradumu maiņa, kā arī digitalizācija. Reģionālo mediju darbu un attīstību ietekmē pašvaldību informatīvie izdevumi, kas, pārkāpjot likumus, ar veselu štata darbinieku komandu, kas saņem lielas algas, izliekas par mediju, publicējot intervijas, svētku aprakstus un pat reklāmas. Tāpat Latvijā ir palicis tikai viens preses drukātājs – “Poligrāfijas grupa Mūkusala”, jo “Latgales druka” vairs nedrukā presi, un atkal ir pieaugušas šī pakalpojuma izmaksas. Reģionālie mediji ir spiesti domāt par izdzīvošanu, nevis attīstību arī tāpēc, ka valsts uzņēmums “Latvijas pasts” katru gadu palielina reģionālās preses izplatīšanas cenas, un šobrīd jau zināms, ka jaunais pieaugums varētu būt par vairāk nekā 20 %. Tikmēr lasītāju paliek mazāk, sarūk reklāmas tirgus, turklāt Mediju atbalsta fonda projektu konkursā iesaistās valsts uzņēmumi un citi spēlētāji, un tas nav godīgi, jo šis fonds tika dibināts reģionālo mediju atbalstam. Un, runājot par Mediju atbalsta fonda finansējumu, vienam medijam tā nav liela summa – tie ir aptuveni 3000 eiro mēnesī.
Tāpat Ivonna Plaude prezentācijā uzsvēra asociācijas biedru (esam kopā 44 biedri – mediji, aptverot vairāk nekā 470 000 iedzīvotāju auditoriju) priekšlikumus: PVN 0 % likmi; saglabāt iespēju maksāt autoratlīdzību; pilns atbalsts Latvijas pastam par reģionālās preses piegādi laukos; stipendijas vai algas diviem trim jaunajiem profesionāļiem; atbalsta fonds rezervistu brigādei; Mediju atbalsta fonda “izravēšana” (jāliedz dalība valsts uzņēmumiem, pirms vēlēšanām izveidotiem medijiem utt.); vietējo mediju abonēšanas iekļaušana sociālo pakalpojumu grozā; valsts apmaksātas informācijas ievietošana reģionālajos medijos.
Par valsts atbalstu reģionālajiem medijiem runāja Kultūras ministrijas pārstāvis Kristers Pļešakovs, kurš apkopoja arī valsts finansiālā atbalsta veidus mediju pamatdarbības nodrošināšanai. Piešķirto institucionālo atbalstu reģionālie mediji varētu izlietot, lai segtu elektrības, drukas, tipogrāfijas un telpu uzturēšanas izmaksas, samaksātu algas redaktoriem, maksātu stipendijas jaunajiem žurnālistiem, digitalizētos. Tāpat tika uzsvērti arī šī finansējuma piešķiršanas kritēriji – kvalitāte; medijs ir Latvijas Mediju ētikas padomes biedrs; atklāta informācija par medija īpašniekiem; caurspīdīgs publiskais finansējums; ierobežots pašvaldības atbalsta finansējums; katru gadu samazinās valsts atbalsts, bet palielinās pašu apgrozījums.
Balvu laikraksta “Vaduguns” redaktors Edgars Gabranovs uzsvēra, ka laikraksts turpina pastāvēt, tomēr jāsekmē jauno žurnālistu nākšana uz reģioniem (šogad laikrakstu pameta divi žurnālisti, jo devās pelnītā atpūtā).
Par laikraksta “Ludzas Zeme” likvidēšanas iemesliem stāstīja tā redaktore Laima Linuža (Mediju atbalsta fonds šogad piešķīra mazāku finansējumu, jo šī laikraksta tāmēs bija iekļautas nepamatoti lielas izmaksas).
Savu redzējumu pauda arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pārstāve Sandra Sprudzāne, Latvijas Raidorganizācijas asociācijas izpilddirektors Ingemārs Vekteris un Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloda, uzsverot vairākus izaicinājumus, tostarp digitalizāciju un kvalitāti.
Reģionālo mediju vadītāji – Jeļena Bobkova (“Latgales Laiks”), Jevgēņijs Carevs (radio “Alise Plus”), Ausma Sprukte-Kozule (“Latgales Reģionālā Televīzija”), Iveta Leikuma (Krāslavas laikraksts “Ezerzeme”) un citi – runāja arī par apraides izdevumu segšanu, mediju krievu valodā finansēšanu, autoratlīdzību, ministriju konkursu caurspīdīgumu u. c. vajadzībām, kas valstij jāpatur savā redzeslokā, piešķirot reģionālajiem medijiem institucionālo atbalstu.
Foto - diskusijas dalībnieki – Ivonna Plaude (no kreisās), Kaspars Melnis un Daiga Mieriņa
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto