4. augustā Viļānūs trešū godu puļcējēs saimis, kuruos runoj voi cīnej latgalīšu volūdu i kulturu. Paļdis par sovys pusis prezeņteišonu i puorstuoveišonu saimem nu: Viļānu, Dekšāru, Vuorkovys, Rušuonys, Sarkaņu, Sylmolys i Feimaņu pogosta, kai ari saimei nu Lelbritanejis, kuri gastēja pi babys i kotru godu īsasaista itymā latgaliskajā aktivitatē.
Vīnojūšais elements beja tema “Guļbys” (vyss par i ap jom) – duorzuojs, kura nūsaukums Latvejā ir boguots ar variacejom: buļbe, buļva, buliks, karpelis, ķēpulis, pampālis, pupa, rācenis, topelis, topiņš, tupenis, uļbiks, zemes ābols, zempupa i tt.
Pyrmuo aktivitate beja saimu saceņseibys “Blīnu ceļš” (kur vacuoki i vacvacuoki laupēja i reivēja (cjorkuoja) guļbys plānuotajim blīnim). Vāluok izasmējem saimu improvizacejā “Iz guļbu dzeivis”, kur golveonī varūni beja: saimineica, sābris, Kolorado vabale i tuos iņdeituojs. Ari iztymā godā izspēlējem “Dzeivū vuordineicu” vairuokuos volūduos saucūt vuordus, kas saisteiti ar guļbom. Bārnu daudzpuseiba i azartiskums ir apbreinys vārts! Taipoš beja pat divys meistardarbneicys, kurys vadēja Natāleja Stafecka nu Sylmolys pogosta: vīnā suokumā (kotrs varēja sev sataiseit “vizitkarti” frī pacenis veidā ar papeira čipsim īškā) i beiguos (pīkareņš ar skaistu guļbu zīdu).
Ituo goda vosorys “rozīne” ir sorkanais pakluojs, ar kuru latgalīšus vīnā pasuokumā naseņ puorsteidza Jezupa Kuksys saime Maltys pogostā. Nūliemu, ka ari “Duorza svātku” saimis ir peļniejušys gūda guojīni pa itū improvizātū slavys celeņu. Paļdis pakluoja saiminīkam, jo ideja nūstruoduoja ari ite, – saimis ar sajiusmu spēra sūļus pa tū i pozēja.
Vysgaideituokuos beja gastronomiskuos aktivitatis. Blīnus itymā godā myusim cepe libaņu šefpovuors Mariuss (viļuonītis Ilonys veirs), kurs ar profesionaļa attīksmi ari īmieginuoja iz guņskura jaunū grila lelponnu. Mariuss uotri īsajuta myusu svātku atmosferā i niule nūteikti izmieginuos, kas ir keiseļs i stierkele/krokmeļs, jo juo dzimtinē taidu napazeist.
Atsevišķs pasauļs beja gleznys tapšona Dainys Manuško vadeibā. Sovu trīpīni tymā pamete daudzi, bet jo eipaši bārni, kuri muokslineicys suokūtnejū īceri par pogolmu puorvērte zīdūšā puču pļovā, kur meitinis i puikys kruosuoja sovus sapynus par vosoru i zamapzinis īspaidus par itim svātkiem, jo tī ari dūmuoti jim – Dīva duorza pučeitem. Paļdis ari pusaudžim, ka izavēlēja pavadeit itū laiku dobā i kūpā ar vecuokim, bruolim, muosom. Dažs izmontuoja īspieju pamakškerēt, cyti beja kluot pi blīnu cepšonys, cyti paleidzēja pi golda kluošonys, eipašs paļdis atsauceigajim fotografim, kuri biļdēs i video īmyužynuoja jautruokūs i skaistuokūs momentus: Raitim Kukaram, Dacei Labucei, Karlai Mamajai, Selīnai Svikšai). Paļdis ari Džeinai Gavarei, kura pārn ar veiru vysus aizruove ar mozu īstudiejumu, bet šūgod pīduovuoja apsavērt sovys gleznys ekspresiztuodeitē i ar tom popularizēja saimis temu! Paļdis ituo goda jaunuokuo dalinīka (6 mienešus leluo!) Kristera mamai Laurai i babai Anitai, ka atroda laiku i grybu byut itūs svātku gūda gosti!
Ari šūgod tradicionali aizstaiguojem i nūsafotografējom pi “Zīdūšuos Latvejis” – puču dūbis ar sovu kruosu kotrā nūvodā, kas ir Marutys Latkovskys siebrineicys Lolitys Malinovskys duorzā. Paļdis kotram svātku dalinīkam!
Prīca, ka jau dzyma idejis i tema nuokamajim “Duorza svātkim”. Kaidi tī byus, ruodeis laiks, bet datums gon ir namaineigs – augusta pyrmuo svātdine. Lai Dīvs dūd tiktīs piec goda i lai vairuok saimu sevī sajiut latgaliskū kūdulu! Myusim, ir pierstu saskaitamom latgaliski runojūšom saimem, juopasacenš ruodeit pīmāru cytim. Taipoš ari steigys laikmatā bīžuok juoatsapyš kūpā ar sovim bārnim i saimi, jo jī ir myusu vīneigais spāka olūts...
Skaidreite Svikša, pasuokuma vadeituoja
Biļdēs – “Duorza svātku 2024” golvonī gosti – bārni – Dīva duorza pučeitis pi pošu zeimātuos gleznys ar Marutu LAtkovsku i muosklineicu Dainu Manuško.
Iz sorkonuo pakluoja – ituo goda svātku jaunuokais dalinīks – 6 mienešus lelais Kristers
Cylvāka fantazeja
Kod vyss jau ir, aug slynkums,
Kod volda tryukums, pīaug fantazeja.
Pīmini bierneibu, kai tūlaik beja,
Kod roduos kūka kubiceņu evoluceja.
Kubiceņu mašynys, kubiceņu sātys.
Kubiceņu cylvāki sasarunuoja...
Tys pats kubiceņš, bet kotru reizi sovaiduoks,
Par bārna izdūmu nikuo nav boguotuoka.
Izaugam i poši palīkam par kubicenim,
Sistemys fantazeju zūbrotim.
Palīkam gudri, bet vystik jiutomēs kai duraceni,
Kai inventars, dzeiti i skaiteiti.
Atīs laiks i otkon vysi par cylvākim paliksim.
Kaids ogruok, kaids vāluok, bet vysi tī byusim.
Saprūtama i reizē myglā teita
Dzeive, sekuņdēs sadaleita.
(Juoņs Smans, dzejūļu kūpkruojumā ‘Tā bija un tā būs”, 2023)