Pierobežā plāno atjaunot seno Eversmuižas ēku

Eversmuiža, kas atrodas vien 13 kilometrus no Latvijas austrumu robežas, Ludzas novadā, gleznainās Ilžas upes krastos, ir viena no retajām cietokšņa tipa muižām Latvijā. Muižas ēka, kas būvēta 18. gadsimtā, pašlaik pieder Ludzas novada pašvaldībai, taču nav apdzīvota, tāpēc vietējie iedzīvotāji sadarbībā ar Ludzas novada pašvaldību nolēmuši sākt muižas renovāciju, savā sižetā stāsta “Latvijas radio” Latgales korespondente Iveta Čigāne. Renovācijas mērķis ir izveidot vietējās kopienas centru, kur rīkot kultūras pasākumus, iekārtot dažādas darbnīcas, tādējādi attīstot kultūras dzīvi ciematā un veicinot tūrisma attīstību austrumu pierobežā. Sestdien, 20. jūlijā, Ciblā notiks pirmie Eversmuižas svētki.
Izrādot Eversmuižu, kas no vienas puses izskatās pēc cietokšņa, bet no otras – pēc nelielas pils, Ciblas vēstures krājuma veidotāja Malvīna Loce stāsta:
“Eversmuižas vēsture sākas ap 1500. gadu, tai ir bijuši vairāki īpašnieki, bet tieši 1693. gadā kaimiņu muižnieks Bugoveckis kopā ar vēl četru muižu īpašniekiem nodedzināja un izlaupīja tolaik poļu panam Karnickim piederošo Eversmuižu.”
Kā stāsta Malvīne Loce, tam sekoja tiesu darbi, un lieta beidzās ar Karnickim izmaksāto sāpju naudu – 17 tūkstošiem zlotu. Tolaik tā bija liela nauda, un muižas īpašnieks nolēma to ieguldīt muižas–cietokšņa būvniecībā. Tā tapa ar akmens mūri apjoztā jaunā muižas ēka, ko redzam tagad.
“Nauda bija, vajadzība bija, un sākās šī muižas celtniecība. Augstu izvietotie logi, kas turklāt atradās tālu cits no cita, ir pirmā cietokšņa pazīme. Tad vēl sienu biezums – vietām, ja mērītu, tās ir vairāk nekā metru biezas. Latvijas teritorijā tā bija otrā tāda tipa muiža. Pirmajā stāvā dzīvoja kalpi, bija izkārtota virtuve un citas saimniecības telpas, otrais bija kungu stāvs.”
Tagad Eversmuižas ēka, kur pagājušajā gadsimtā darbojās skola, bet līdz nesenam laikam atradās Ciblas vidusskolas internāts, stāv tukša. Par ēkas likteni ir noraizējušies arī ciblānieši.
Jānis Kononovs, lai arī dzīvo un strādā Rīgā, arhitektūras jomā, bērnībā, ciemojoties pie vecāsmātes, esot iepazinis ciematu un tā apkārtni un tagad uzskata, ka ciematam ir jādzīvo. Viena no tādām iespējām ir kopienas centra ierīkošana Eversmuižas ēkā.
“Mēs ar Ludzas novada pašvaldību pirms gada esam izstrādājuši ēkas tehnisko apsekošanu, veikuši kultūrvēsturisko izpēti, arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, un tie ir priekšdarbi tam, lai saprastu, kāds šis muižas komplekss ir bijis un ko te varētu īstenot, kā to varētu atjaunot, lai šajā vidē un telpā būtu dzīvības enerģija. Turpinājumā būs būvprojekts.”
Kā atzīmē Ludzas Tūrisma centra vadītāja Līga Kondrāte, aizlaist postā muižas ēku, kam ir sena un interesanta vēsture, nebūtu pieļaujams. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Ludzas novadā saglabājusies tikai viena – Malnavas muižas ēka, kur atrodas Malnavas koledža.
Tāpēc sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem ir izstrādāts Eversmuižas glābšanas un atjaunošanas plāns, tiesa, finansējums renovācijas veikšanai būs jāmeklē, piesaistot ES līdzekļus.
“Ciblas apkārtne Ilžas upes krastos ir ļoti gleznaina, ne vien bagāta ar vēsturi, bet arī ar darbīgiem cilvēkiem. Tāpēc jau sen bija doma, ka te vajadzētu atjaunot aktīvu darbošanos Ciblā, un kā ļoti labs centrs būtu tieši Eversmuiža.
Eversmuižai ir liela nākotne, tāpēc ir vērts to sakārtot, lai kopienai būtu, kur darboties. Es te redzu, ka te varētu būt daudzas meistarklases, te varētu būt izstāžu zāle. Te varētu notikt nelieli koncerti, kas atbilst muižas specifikai, te varētu notikt klasiskās mūzikas koncerti vai kādu klasikas izpildītāju solokoncerti.
Tāpat te droši vien būtu nepieciešams iekārtot telpas vietējiem iedzīvotājiem – dažādām hobiju lietām, un noteikti redzu, ka ir vajadzīga ne tikai kultūrvēstures ekspozīcija, bet arī liela ekspozīcija par pašu muižu, un noteikti ekspozīcija par visām Ludzas lielākām un mazākām muižām, muižiņām un foļvarkām Ludzas novadā.”
Kā viens no vietējās kopienas saliedēšanas un Eversmuižas atjaunošanas pasākumiem 20. jūlijā Ciblā tiek rīkoti pirmie Eversmuižas svētki. Būs interesanti stāsti par Eversmuižas vēsturi, instrumentālā mūzika un senās dejas. Bet pēc svētkiem turpināsies darbs pie muižas renovācijas būvprojekta izstrādes un renovācijai nepieciešamā finansējuma meklēšanas.