Pasuokumā Viļānu bibliotekā, kur beja tikšonuos ar ailinīku Nauri Gekišu nu Reigys Jiurmolys, sirdī īkryta ituos ryndys nu juo dzejūļu kruojumeņa "Zeltgalvītis" (Zaltgaļveits). Juo ailis maņ sasasauce ar Viļānu apleicīnis daudzajom īvom i smuordeigajim jūs zīdim ari myusu Laksteigolu saleņā, ap kuru spraunai burzguļoj Maltys upe. Ar Naura atļuovi, dzejūleiti puorlyku latgaliski. Paļdis Nauram par gaišumu, kuru jis duovynoj ļaudim ar sovom sirsneigajom dzejis ryndom! 
Myusu eisajā, bet draudzeigajā sarunā uzzynuoju, ka Naurs dzims 1988. godā Jiurmolā. Suocs dzejuot školys laikā, bet tod slymuošona divus godus naļuovuse izīt nu sātys i dzeivuļus publiciejs socialajūs teiklūs, cikom draugi īdvasmuojuši izdūt pyrmū gruomotu. Niule juo rodūšajā pyurā 33 dzejūļu gruomotys (vysproduktivuokais laiks ir bejs nu 2015. da 2018. godam), vuokim jis izavielej mamys Vēsmys taiseituos fotografejis. Niule jis struodoj pi jauna dzejis kruojuma “Sveiciens zilo ezeru zemei”, kas byušūt veļtejums viļānītis Annys Klušys pīmiņai.
Jis pats par sevi internetā roksta tai: “Mani ierastie iedvesmas avoti ir daba, mīlestība, klasiskā mūzika un māksla. Labprāt lasu arī stāstus, romānus, ceļojumu aprakstus un populārzinātnisku literatūru, īpaši par vēsturi, kultūras vēsturi un ievērojamu cilvēku dzīvi. Es vēlētos, kaut spētu radīt tik brīnišķīgus tekstus, kā Alfrēds Krūklis vai Ziedonis Purvs, kuru vārsmas tikušas izmantotas skaistās un populārās dziesmās, kas nekad neapnīk un tiek katru dienu atskaņotas radio, tas ir mans ideāls, kuru es ļoti gribētu sasniegt. Es mīlu skaistu dzeju, tāpat kā klasisko un arī šlāgermūziku. Bez tām abām – bez dzejas un mūzikas – dzīve man vairs nespētu sagādāt prieku.”
Maruta Latkovska
I. Svilānis foto
***
Nalauzit īvu zīdus,
Nanesit ustobā jūs!
Īvu zīdi navar tuo pacīst.
Jūs dvaša palīk tik bīza kai smogs.
Nalauzit īvu zīdus,
Nanesit ustobā jūs!
Dzeivu zīdu elpa tik soldonryugta i vīgla,
A mierstūšūs dvašā dvēsele smūk...
Nalauzit īvu zīdus,
Nanesit ustobā jūs!
Sajiutit lobuok jūs smuordu ar dzīsmi,
Kū laksteigola īvuojūs dzīd!
Laksteigola nadzīduos sprūstā,
A klusēs – putneņš viņ palāks i seiks...
Taipat īvu zīdi smuorduot suoks syurai,
Nuovis elpu izdvess i neiks.
Pametit īvzīdus upis molā.
Jūs vīta ir tī, kur dzīd laksteigola,
Kryumuojā boltim zīdim
Kai priņceseite apbūrtā pilī
Dzīdūneite mozuo kur sēd...
Nalauzit īvu zīdus,
Pametit upis molā!
Ļaunit jūs pakrieslī pūguot laksteigolai!
Tī zīdu elpa, ustobā smaceigi ryugtuo,
Ir dzeiveibys pylna i smuordoj nu sirds...