Itymā nedelī pasaulī volda Valentina dīnys nūskaņa, bet cylvākim ir ari cyti īmasli svineibom. Prīca, ka dažim 14. febralī ir ari dubultsvātki. Vīns nu taidim ir eistyns latgalīts sirdī i attīksmē Jezups Kuksa, kurš itymā dīnā atsavēre iz sovim 60 godim, nu kurim jau vaira nakai 20 struodoj AS “Preiļu sīrs”, i juo ikdīna ir celi vysaidūs maršrutūs (niule jis kotru reitu brauc nu Preiļu iz tuolejim Ludzys i Kurosovys nūvodu styureišim), pa kurim pīna upis “atbrauc” iz Preilim. Vaicuots, voi varātu īsadūmuot sevi cytā dorbā, jis nūglauda sova GAZika ruli i soka, ka navar...
Tāva sātys sirds
Prīca par kotru sātu, kas elpoj Latgolys dzeraunēs, i tikai ar mīlesteibu myusu laikūs tuos var uzturēt i atdzeivynuot. Jezups ni minotu nav šaubiejīs, ka tāva sātai juodzeivoj ari piec vacuoku aizīšonys. I tū jis ir puorvierts par mozu oāzi, kurā lobu pruotu vysu godu puļcejās i kuplais rodu pulks, i draugi.
Sovūs Sylmolys pogosta “Bykaunīkūs” jis vysus sagaida ar dzierkstelejūšu latgaliskū humoru i izruoda sovys savuoktuos senejūs laiku līceibys, kurys atrūn, braukuodams pa vysu Latgolu, guodoj par restauraceju i atgrīž tom, ka na ūtru dzeivi, tod vysmoz padora par apskatis eksponatim, kas viestej par viesturi. (Pi juo ir gon senejis mašynys, gon cyti braucamī – roti i rogovys, dorbareiki i tt.) Vacuokuo i unikaluokuo – braucūša i ar dokumentim asūt 1947. goda mašyna “Pobeda M20”, kas niule asūt restauracejā, vēl “kruojumā” ari “GAZ-51” (1972. gods).
20. gs. 30. godūs dzeds sātu izpiercs nu vaļsts, i jei atsaroduse diveju pogostu rūbežuos – Sylmolys (“Karnopoles Bykaunīki”) i Maltys (“Garikolna Bykaunīki”). Bet kara laikā tei sāta tykuse nūdadzynuota, i Jezupa tāvs izcēle jaunu, bet dāli Jezups i Valdis ar saimem pasamanēja tū atjaunuot sovā gaumē, pi tam sūpluok pastatēja vēļ vīnu āku, kas ari ir breineigs atpyutys styureits ar tai saucamū “rakeškruosni”, kurys taiseišonai tyka pīaicynuots specials meistars, i tūlaik, kod taisēja, Latgolā taida bejuse tikai ūtruo (vēļ vīna Aglyunys pogostā). A kur nu vēļ kotrai Latgolys sātai rakstureigais puču kluojums, par kuru guodoj Jezupa sīva Vija ar obejom meitom. Tys vyss kūpā – tāva, dzeda sātys sirds, par kuru godim ryupejās Kuksu saime.
Moz vajag laimei!
Laimeigi i vasali bārni ir eistuo boguoteiba. A vysleluokuo – kod Dīvs dūd mozbārnus. Tī Jezupam i Vijai jau ir diveji – mozmeitinis Samanta i Anna, kurai vēļ tikai pyrmais dzeivis gadeņš.
Bet atsaverūt iz sovim godim, Jezups soka, ka ir bejuši liktineigi nūtykumi, kas mainiejuši attīksmi i dzeivis plyudumu. Mamys zaudiešona, asūt vēļ bārnam, bet tys jū i bruoli Valdi īvuiciejs nūviertēt ryupis, kurys davuse pamuote Genovefa. Liktineiga asūt bejuse ari nu tāva bierneibā dzierdātuo tikai vīna frāze, kas lykuse sasapurynuot i ceņstīs dzeivē sasnēgt vairuok nakai vīnaudži, ar kurim kūpā guozti pūdi. Bez šaubu, arī sova izveiduotuo saime ir tys styprais bolsts, iz kura stuov tagadne.
Kū gribīs niule, kod ruodīs, ka tik daudz kas jau ir? Mīru – gon īškeji, gon uoreji. Jezups aktivi sekoj leidza vysam, kas nūteik, i reizem par daudz laiž sevī informaceju, kas skumdynoj. Jis ari nataupa “suleigus vuordus”, kod runoj par paviršū i napuordūmuotū politiku, kas Latvejis ļauds nūvaduse da bezcereibai.
Deļ tuo jubilejis reizē gribīs nūvielēt redzēt tū lobū, kas Dīva dūts i poša radāts. Lai prīca par bārnim i mozbārnim! Lai rūkys napagurst dareit, a sirds – sapņuot.