Pirmdien, 5. februārī, 16 Latvijas pilsētās lauksaimnieki ar savu traktortehniku izbrauca pilsētu ielās, lai protestētu. Latgalē protests pulcēja lauksaimniekus Rēzeknē un Daugavpilī.
“Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka pirmajā posmā protesti plānoti miermīlīgi.
“Šobrīd lauksaimnieku izvirzītās prasības esam iesnieguši Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Zemkopības ministram Armandam Krauzem, tāpēc gaidām atbildes un reālus risinājumus no viņu puses. Pretējā gadījumā jau 12. februārī esam gatavi doties uz Rīgu,” informē J. Lazdiņš.
Galvenās iesniegtās prasības ir šādas:
• Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītējs importa aizliegums bez pārejas perioda.
• 5 % samazinātās PVN likmes atjaunošana Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem; nozares konkurētspējas veicināšana.
• Birokrātijas mazināšana lauksaimniecības nozarē.
• Plašāka pieeja apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām.
• Atteikšanās no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.
Katrai no prasībām ir vairāki paplašināti apakšpunkti ar konkrētiem definētiem mērķiem un prasību skaidrojumiem
Lai protesti apstātos Latvijas reģionos un pēc nedēļas neturpinātos to otrais posms Rīgā, lauksaimnieki sagaida konkrētu Ministru prezidentes Evikas Siliņas atbildi attiecībā uz lauksaimnieku izvirzītajām prasībām un tālāku virsvadību nozares problēmu risināšanā. Kā norāda lauksaimnieki, lielākās daļas prasību pilnīgai izpildei vajadzīgs visas valdības atbalsts un politiskais gribasspēks.
Daugavpilī bija sabraukuši aptuveni 100 traktori, smagā lauksaimniecības tehnika un pat kombaini. Rēzeknē pulcējās ap 140 traktoru un kravas mašīnu. Abu pilsētu galvenajās ielās varēja vērot garas tehnikas kolonnas ar dažādiem saukļiem – “Šodien pasts, rīt skola, parīt zemnieks?”, “Ļaujiet mums strādāt!” u.c.
Biedrības valdes loceklis un protesta akcijas organizators Rēzeknē Mārtiņš Trons norāda, ka būtu jāņem vērā arī specifiskās vajadzības lauksaimniekiem no attālākiem reģioniem: “Protams, Latgales lauksaimnieki gribētu arī kādu papildu maksājumu, ņemot vērā mūsu attālumu no ostām un no Rīgas. Šāds neliels maksājums ir piešķirts – 10 eiro. Protams, liela daļa gribētu, lai maksājums ir lielāks, ņemot vērā klimatiskos apstākļus, kalnainību, veģetācijas periodu, augsnes auglību un visu pārējo.”
Sarunā ar Daugavpils pārstāvi Reini Lazdānu, viņš stāsta, ka Zemkopības ministrs ir devis solījumu prasības izpildīt, taču R. Lazdāns atzīst, ka ir piesardzīgs un ticēs tikai tiem solījumiem, kas tiks juridiski noformēti un uzlikti uz papīra. To, vai brauciens uz Rīgu būs vai nebūs, vērtēs piektdien, bet pēc pirmdien protestos novērotā un dzirdētā, viņš secina, ka kopējais noskaņojums liecina arī par Latgales lauksaimnieku gatavību doties uz Rīgu 12. februārī.
Lauksaimnieks Juris “Vietējai Latgales Avīzei” stāsta, kādi bijuši viņa galvenie iemesli, kāpēc piedalījies protesta akcijā: “Pirmkārt, Krievijas graudu dēļ, kas mūsu vietējiem zemniekiem neļauj būt konkurētspējīgiem. Vēl viens no galvenajiem iemesliem bija birokrātiskais slogs, visas papīra lietas, kas šeit ir iemītas (kas nav sakārtotas un ir sarežģīti pildāmas). Mums ir arī jācīnās par visiem Latvijas raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem, jo mēs neesam spējīgi konkurēt ar ārzemju piedāvāto produkciju un tā mūsu produkcijas pārdošana zemniekiem ir gaužām grūta, zemniekiem ir sasietas rokas.”
Juris ir piesardzīgs prognozēs par to, vai izdosies ar valdību vienoties par risinājumiem, tāpēc šobrīd ieņem nogaidošu pozīciju un ir gatavs jaunnedēļ doties protestēt uz Rīgu.
Pēc trešdien notikušās tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu un zemkopības ministru Armandu Krauzi biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš informēja, ka lielākie ar birokrātiju saistītie jautājumi jau ievietoti Tiesību aktu portālā, Krievijas importa aizliegumu Saeima gatava apstiprināt pat jau nākamnedēļ, bet tranzīta jautājums nav atrisināts.
"Mums ir nepieciešama tikšanās ar Ārlietu ministru, lai varam šo jautājumu aktualizēt," uzvēra Lazdiņš, norādot ka lauksaimniekiem nav pieņemami, ka ES apkalpo Krievijas graudus.
Savukārt ilggadīgo zālāju saglabāšanas jautājumā notiks sadarbība ar Lietuvas kolēģiem, kā arī Siliņa ir apņēmusies jautājumu aktualizēt ES līmenī. Tikmēr nacionālā līmenī Siliņa akceptējusi, ka papildu zemes apgrūtinājumi netiks ieviesti, jo pretējā gadījumā ap 300–400 tūkstošiem hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes būtu jāizņem no ražošanas, turklāt bez ES kompensācijām.
“Jautājums par protesta turpinājumu Rīgā 12. februārī joprojām ir aktuāls,” uzsver J. Lazdiņš.
Ingas Kaļvas-Miņinas foto