22. decembrī Rēzekni apmeklēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens un Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisāre. Vizītes mērķis bija tikšanās ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības vadību un speciālistiem, lai apspriestu pašvaldības finansiālo situāciju un iespējamos risinājumus finanšu stabilitātes atjaunošanai.
Uz tikšanos ar finanšu ministru nebija ieradusies Rēzeknes domes politiskā vadība, tajā piedalījās vien Rēzeknes domes izpilddirektors, finanšu vadība un opozīcijas deputāti. Finanšu ministram nav saprotama Rēzeknes domes politiskās vadības attieksme, kas tehniski pašvaldību novedusi gandrīz līdz bankrotam. Ašeradens uzsvēra, ka Rēzeknes domes politiskās vadības neierašanās uz tikšanos ir gļēvulība.
Finanšu ministrija (FM) vienojusies ar Rēzeknes pilsētas domi, ka pašvaldība līdz 2024. gada 22. janvārim sagatavos budžeta projektu, kas dotu pamatojumu FM vērsties valdībā ar priekšlikumu, kā risināt finanšu situāciju pašvaldībā, preses konferencē sacīja finanšu ministrs. Valsts prezidents izsludinājis valsts budžetu un likums paredz, ka pašvaldībām savi budžeti jāsagatavo divu mēnešu laikā no valsts budžeta izsludināšanas.
Finanšu ministra ieskatā būtu pareizi, ja pašvaldība aicinātu kādu lielo auditoru palīdzēt, kas demonstrētu pašvaldības vēlmi sakārtot lietas pašvaldībā. Tas arī palīdzētu pašvaldībai izveidot vienotu grāmatvedības sistēmu. "Ja pašvaldība demonstrēs vēlmi uzrādīt patiesās izmaksas, un mēs saprotam patieso asinsainu, varēsim saprast, kā tikt ārā no šīs situācijas," teica Ašeradens. Patlaban Rēzeknes pašvaldība bez ārkārtas aizdevuma neiztiks, sacīja Ašeradens. Bet tas ir komplicēti, jo pašvaldība ir izsmēlusi savu aizņemšanās limitu: ja pieļaujamais līmenis ir 20 %, tad Rēzeknei tas jau patlaban ir 24 % no budžeta.
Ašeradena ieskatā, valstij un Rēzeknei jādomā par īpašu aizņemšanās veidu, ilgtermiņā gatavojot ar noteiktiem nosacījumiem tādu paketi, kas nodrošinātu, ka pašvaldība saņem līdzekļus un var funkcionēt. Ministrs uzsvēra, ka svarīgi neveidot viena gada budžetu, bet jābūt vismaz trīs gadu vīzijai, kā pilsēta iet ārā no dziļās krīzes, kurā pilsētu ievedusi tās vadība, rīkojoties bezatbildīgi. "Ja pašvaldība ar savām finansēm rīkosies kā gādīgs saimnieks, skaidrs, ka nāksim palīgā un stabilizēsim pilsētas finanses, lai tā varētu atgriezties pie ekonomiskās izaugsmes," sacīja Ašeradens.
Ministrs piebilda, ka 22. janvārī būs redzams, vai Rēzeknes domei ir apņēmība kaut ko mainīt pilsētas situācijā. "Tas būs patiesības mirklis, vai pašvaldībai ir vēlme un plāns kaut ko darīt. Ja nebūs, tad valdība pieņems savus lēmumus," sacīja Ašeradens. Viņš piebilda, ka būtiski ir nepasliktināt situāciju vienā no lielākajām Latgales pašvaldībām, tāpēc pēc 22. janvāra valdības lēmumi varētu būt arī skarbi.
Pašvaldības izpilddirektors Raimonds Olehno preses konferencē sacīja, ka, neskatoties uz sarežģīto situāciju, pašvaldības dienesti un institūcijas turpina darbu un pilda savas funkcijas. Tāpat ir saskaņots grafiks VK ziņojumā minēto trūkumu novēršanai, ko veiks pašvaldības izpilddirekcija. Olehno sacīja, ka notiek arī darbs pie budžeta projekta un pašvaldība apzinās, ka bez stabilizācijas pasākumiem nevarēs pārvarēt esošo situāciju.
(Pēc LETA materiāliem.)
Foto no vietnes www.rezekne.lv