Janvara suokumā izīs literaturzynuotnīka i rakstnīka Valentina Lukaševiča gruomota “Dīnvydlatgolys stuosti”. Autors aicynoj 39 stuostūs pabyut Latgolys dīnvydu dalis apdzeivuotuos vītuos nu Nauļānu da Madalenis. Stuosti saraksteiti laikā nu 2016. da 2023. goda i periodiski tykuši publicāti žurnalā “A12” i laikrokstā “Latgales Laiks”.
Gruomotys redaktore ir Ilze Sperga, muokslineica – Inese Dundure, izdeviejs – SIA “Cymuss”. Vītu stuostu kruojumā teksts papyldynuots ar boguoteigom ilustracejom – viesturiskim foto, 
dokumentim, kartem, portretim i ainovom. Gruomotys izdūšonu atbaļstejuse Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprograma “Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys programa” i bīdreiba “Latgolys regiona atteisteibys agentura”.
Aicynuoju rakstnīku Valentinu Lukaševiču pastuosteit par jaunū gruomotu, kas jau pavysam dreiž nūnuoks pi laseituoju.
Kai roduos ideja saraksteit Dīnvydlatgolys stuostus?
– Ka es ilgu laiku dzeivuotu Bolvūs, drūši viņ maņ byutu Zīmeļlatgolys stuosti. Ka dzeivuotu Atašīnē, stuosti byutu par tū interesantū, sovpateigū pusi. Tai kai jau vaira kai 30 godi dzeivoju Daugovpilī, nav breinums, ka muni stuosti ir par itū subregionu.
Muna dzymtuo puse ir Rēzekne. Asu presē aprobiejs stuostus par dzymtū piļsātu i juos apleicīni – teksti ir vaira pīsyucynuoti ar bierneibys/ jauneibys pīdzeivuojumim i atmiņom.
Cytu god planavoju izdūt gruomotu par etnobotaniku, a tod nūbrīss i Rēzeknis stuosti.
Kū tev nūzeimej Dīnvydlatgola?
– Cylvāki. Doba. Viesture. Latgalīšu literaturys, var pat saceit plošuok – latgalīšu kulturys pyrmsuokumi ite.
Pastuosti vairuok par gruomotu, kas jau dreiži nūnuoks pi laseituoju.
– Ir prīškvuords i 39 stuosti. Kotrys stuosts sasadola vēļ – videji kaidūs četrūs – autonomūs stuostūs. Raudzieju raksteit lakoniski i tālaini. Pats nacīšu izplyudušus, bezpersoniskus, prognozejamus tekstus. Itī stuosti nav ari tik plykys emocejis i vizejis. Ir gadīni, kod es jiutu, ka teksts ir pošpītīkams, ka ilustracejis tikai traucēs. I ir gadīni, kod, pa manim, ilustracejis obligati vajadzeigys. Tai tys ir itymā gruomotā.
Voi tys ir turisma ceļveds? Kulturviesturisku eseju apkūpuojums? Šmuks fotoalbums? Nui, nazkas ir nu tuo...
Stuosti ir ar nalelu beletrizaceju. Ir atsaucis – maņ pateik, ka redzīs, kas i nu kurīnis ir pajimts. Čupeit ar humoru. Daudz asociaceju, muojīņu, kužynuojumu. Deļ pīvaduma, pi stuosta par Preilim ir dalykts Ungernu-Šternbergu gerbūņs, a tekstā jī ni reizis nav pīmynāti. Dūmoju, ka viereigu skaiteituoju tys īintrigēs. Ka gribēs, iz divana siežūt, modernā teleponā desmit minotūs izzynuos.
Autors saroksta manuskriptu. Kab byutu gruomota, ceļš vēļ tuols i gaitā daudzi kas atkareigs nu cytim cylvākim. Asu redziejs gruomotys, kur teksts ir izcyls, bet poligrafiskys klaidys satura plauksmi minimalizej teju leidz nullei. Maņ pateik, kai mes kūpeigi prācavuojam pi Dīnvydlatgolys stuostim i kaida gruomota saguoja. Paļdis projekta vadeituojai Kristīnei Pokratniecei, redaktorei Ilzei Spergai i muokslineicai/ maketātuojai Inesei Dundurei! Nivīnai nu jom gruomotu izdūšona nav pamatdorbs. Tys beja profesionalisms saitā ar sirdslītu!
Voi da šam ir bejuse leidzeiga gruomota par Dīnvydlatgolu voi Latgolys kaidu cytu pusi? Varbyut tūp jauni stuosti par Latgolu?
– Kaspars Strods i Ligeja Purinaša vierteigys gruomotys itaidā stylā ir sarakstejuši. Ineta Zelča-Sīmansone i juos komanda profesionali dorbojās itymā lauceņā. Prīca par “Nezināmā Rēzekne” aktivitatem.
Es par Dīnvydlatgolu taidā pat manerī turpynoju raksteit i stuostus publiceju presē. Kod sasalaseis ap 40, varātum dūmuot otkon par gruomotu – “Dīnvydlatgolys stuosti” ūtrū daļu. Dīnvydlatgola vēļ nav izsmalta.
Kū nūvieli gruomotys laseituojim?
– Lai gudreiba i spāks atrast balansu storp sevi i cytim! Vysu eistynu i lobu!
Gruomotā teksts papyldynuots ar viesturiskim foto, dokumentim, kartem, portretim i ainovom; attālā – Nauļānu azars
Valentina Lukaševiča foto
Ingas Kaļvas-Miņinas teksts