Decembra sākumā apbalvoti meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs 2023” laureāti piecās kategorijās, un nominācijā “Par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu” atzinību saņēma arī saimniecības “Gaismas” īpašnieks Juris Plivda no Preiļu novada.
Nominācijā “Par mūža ieguldījumu” apbalvojumus saņēma Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošā pētniece Mudrīte Daugaviete, AS “Latvijas valsts meži” struktūrvienības “LVM sēklas un stādi” bijušais direktors Guntis Grandāns un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomes priekšsēdētāja Laimdota Straujuma. Nominācijā “Par ieguldījumu nozares attīstībā” apbalvots Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks.
Nominācijā “Par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā” apbalvojumu saņēma AS “Latvijas finieris” sabiedrisko attiecību vadītājs Pauls Beķeris, kurš ar Latvijas meža nozari ir bijis saistīts vairāk nekā 10 gadus. Viņš bijis ilggadējs žurnāla “Baltijas koks” redaktors. Ar viņa gādību tapis AS “Latvijas finieris” nozares izglītojošais pasākums “Zaļā klase” Sarkaņkalnā, Rēzeknes pievārtē, kurā skolēni varēja iepazīt kvalitatīvu stāstu par meža nozīmi Latvijai. Diplomus un atzinības balvas šajā nominācijā saņēma Latvijas meža un saistīto nozaru portāla zemeunvalsts.lv redaktors Pauls Rēvelis un Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas valdes locekle un izpilddirektore Ieva Erele.
Nominācijā “Par inovatīvu uzņēmējdarbību” balvu saņēma loģistikas datorprogrammēšanas uzņēmums SIA “Mappost” par koksnes produktu piegādes optimizācijas risinājumu. Diplomus un atzinības balvas saņēma arī kokapstrādes uzņēmumi “VMS Timber” un “Metsatek”.
Nominācijā “Par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu” balvu “Zelta čiekurs” saņēma Liene Pušpura, kura saimnieko Cēsu novada īpašumā “Sildibenes”. Atzinības balvas un diplomus saņēma saimniecības “Krūmiņi” īpašniece Kristīna Sprūdža no Cēsu novada, īpašuma “Rūķmuiža” saimnieks Agnis Graudulis no Saldus novada un saimniecības “Gaismas” īpašnieks Juris Plivda no Preiļu novada.
Juris Plivda atzīst, ka tuvākos meža īpašumus apseko vairākas reizes gadā un dažādos gadalaikos, lai redzētu, kā koki pārziemojuši, vai nav bijušas snieglieces, dzīvnieku bojājumi utt. Atjaunojot mežus, stāda dažādas koku sugas, taču mīļākais koks Jurim esot bērzs, jo tas ir ātraudzīgs un tam ir maz dabisko ienaidnieku. Juris cer, ka Eiropas Savienībā un daļa Latvijas iedzīvotāju spēs saprast, ka mežs nav rezervāts, kur nevar gandrīz neko darīt. Pēc viņa domām mežs domāts dzīvniekiem, putniem un cilvēkiem, mēģinot kopā līdzās pastāvēt, jo neviens no viņiem nevar dzīvot bez meža.