Nagaideituos beigys ar skriejīni ap goldu.
Augu sovā meilajā Jaunaglyunā taida forša, patstuoveiga meitineite ar tāvu, cīši aizjemtū vītejuos školys direktoru, mameņu, veikala puordevieju Aglyunā, žipčiku bruoli, 6 godus vacuoku, i bruolānu (7 godus vacuoku par mani).
Maņ beja gadeni 5, augu radūšai, pa sovam laseju gruomotys, zeimieju jymuos vysaidys fantastiskys biļdis, spieliejūs ar vītejim draugim, cikom kaidu dīnu mama papraseja bruoļam i bruolānam mani dasavērt.
Kai soka, beju izrauta nu sovys īrostuos vidis i tyku pi iudinim (Jaunaglyunā tūs daudz: Rušyunys azars, upe, kanals, slūžys). Muni pīskateituoji – radinīki kūpā ar sovim draugim, pīdzeivuojumu maklādami, i mani pajēme leidza uz azaru, kur mes visi sasādom laivā, i puiši šyupovuos tai, ka pasaulis leluokais cunami mums nastuovieje kluot. Tys beja vīnkuorši brīsmeigi sirreālai.
Es vēļ napaspieju nūsabeit, kai jei beja kluot… muna mameņa, muna sauleite. Lelī kaimiņu puiši kai prusaki pajuka kur kurais i vēļ ilgi nasaruodeja atkluoti acīs myusu giminei.
Munim radinīkim – pīskateituojim tože naguoja soldonai – mama jim dzynuos pakaļ ap goldu lelajā gūda ustobā ar makteigū tāva syksnu rūkuos. Beja suopeigai… Bruoļam. I bruolānam.
Tagad mums visim ir lobys attīceibys. Paleidzam vīns ūtram i mamai ar tēti.
(Anita Vaivode, školuotuoja Aglyunys Katuoļu gimnazejā, pastareite, auga 2 bārnu saimē)
Anita Vaivode: “Maņ vysvairuok pateik biļde, kur siežu mameitei kliepī (mamai tik skaista frizūra), a ūtrā bildē asu iz skotuvis tētuka jubilejā.”
Ašņa azars ar šyupuošonuos elementim i rupucs bruoļs.
Es, Loreta Egle, Juoņa i Lijis meita, asu vysizcyluokuo zemis racieja Jaunaglyunā. Da, tai tys ir dēļ tuo, ka es tū doru ar dagunu.
Maņ beja laikam 5 godi, tik seikai napomneju, bet tys nav tik svareigai, golvonais jau sekuos tuoļuok!
Beju taids drupeit romantisks meitukeņš i šyupovūs šyupeļuos pi sātys, nivīnu naaiztyku, vierūs skaistajūs muokūneišūs i beju laimeiga.
I te pasaruodeja jis – vysys munys tuoļuokuos bādys objekts. Muns vacuokais bruoļs Armands. I kū jis? A cīš nikū, tikai suoka mani tai šyupuot, ka maņ dīnys laikā suoka zvaigznis i Gaiziņkolns ruodeitīs. Es suoku bļaut, klīgt i spīgt (kai jau meitine), bet jis tik svīde mani vēļ augstuok. I tod es atlaižu sovys mozuos rūcenis i… lidovu… Pīsazemejūt īsaroku ar dagunu zemī i imitieju aršonu. Patīseibā beja cīši biedeigs skots – pogolmā veidovuos Ašņa azars, kura autore beju es – mozuo, jaukuo meitineite Loreta.
Cīši labi napomneju, kai itei līta beidzēs bruoļam Armandam, bet ceru, ka mama jū labi pavolkova aiz tuo garuo šņobeļa, a tēte i syksnu atroda. Lai teik vysim!
(Loreta Egle, Aglyunys Katuoļu ģimnazeja, pastareite, saimē 2 bārni)
Laimeigais bārns.
Ai, cik es palīku prīceiga, kod atsaceru tū, kai kuodreiz apiedu vysu sovys vuorda dīnys tortis glazūru!
Es tymā breidī beju vīna poša ustobā (tautā zynoms teicīns – vīns pats sātā), gaideju cīmeņus (maņ beja kaidi 3 voi 4 godi). Tortis glazūra beja cīši pryša, i es naspieju pretuotīs tuos skaistumam… Beiguos torte izaviere piec taida kai sabrukuša kolna…
I tod ustobā īguoja mama. Jei izpliete tik lelys acs, kai nikod leidz tam vysā sovā dzeivē! Vot tai es, juos meiluo meitine, protu jū puorsteigt! Mama mani vyspuor nicik nalomova, golvonais, lai svynātuoja byutu laimeiga! Vot, taida mums te i torte!
(Annija Leikuma, saimē vīneigais bārns)