Katram cilvēkam ir vajadzīgs suns. Jo suns ir laime. Perčiks–Pipariņš parādījās pirms trim gadiem Ziemassvētku priekšvakarā. Veterinārārsts teica, ka suns ir jauktenis – pagalma terjers. Pipars ir ciema iedzīvotājs, viens no sešiem brāļiem, un viņa tēvs ir Džeks Rasels, bet viņa mamma uzaugusi pagalmā.
Kad Pipariņš parādījās manā dzīvē, viņam bija tikai pusotrs mēnesis, netīras acis, kas ar laiku kļuva tumši brūnas. Viņš ienesa manā dzīvē daudz mīlestības.
Šis ir mans pirmais suns, tāpēc vēlējos kucēnu audzināt jau no mazotnes, iziet cauri visiem tā fiziskās un garīgās nobriešanas posmiem.
Pipariņam, kas ar laiku kļuva par Piparu, ir vecmāmiņa, kura viņam ada džemperus ziemai un cep kotletes. Iesauka Pipars parādījās tāpēc, ka suņu puika ir melns un bērnībā mīlēja iekost.
Perčiks ir arī nedaudz nerātns suns un prasa lielu uzmanību, viņš ir brīnišķīgs suns dzīvei pilsētas dzīvoklī. Lai gan viņam ir bail no salūta un motocikliem, tomēr viņš ir lielisks sargs, ar balsi brīdina par svešiniekiem. Pipars draudzējas ar savu vecāko brāli kaķi Endiju, kurš jau ir veterāns.
Pipariņš prot pārliecināt mani doties garās pastaigās un atklāt jaunas dabas lokācijas. Ja kādreiz nolemšu, ka vajag otru suni, tad noteikti paņemšu to no patversmes, jo jebkurš suns ir ļoti uzticīgs un ir labs draugs!
Natālija Artjušina (Daugavpils)