Muosa kubulā. – Vosorys vysus trejs mienešus tykom syutāti pi babys i dzeda iz Sakstagolu – es, jaunuoka muosa i bruolāns nu Reigys. Myusim dzeraunē beja īsauka “Makss i Morics” (biļdē: Morics – Santa, Makss – Māris). Maņ beja godi 8, bruolānam 9, i vysu laiku vajadzēja dasavērt divgadeigū muosu. Myusim beja juoīt iz viļcīņi “Reiga–Zylupe”, kas pīstuoja Sakstagolā, jo reizi mienesī atbrauce bruolāna mama i kū garšeigu atvede. Bet mes tok navarom iz staceju tūs kilometrus īt, jo mozais kļuts leidza valkās. Dzedam zam leita beja salyktys leluos ola bucys, lai izmierkst. Izdūmuojem tū mozū kubulā ībuozt, lai naīt leidza i nikas jai nanūteik. A poši iz staceju. Baba dzierd, ka nazkur bārns raud, a navar saprast kur. Kubulā zam uobeļneicys. Saigaidējem tanti stacejā, a myusus sātā 
baba ari sagaidēja… ar žogoru.
Ola vuorātuoji. – Smiļtenis sajaucem ar iudini, kruosa kai brāgai saguoja. Dalykom kluot juoņūgys – šmukumam, rūtuojumam laikam. Cukru nu golda babai zogom, smiļtim jaucem kluot. A mozuo muosa aizit i pasoka babai. Mozais stukačs beja.
Biegli. – Ar itū gadejumu 9. klasē nūpeļnieju 9 ballis saceriejumā. Dzeivuojem pi babys vosorys, sastdiņ, svātdiņ vacuoki atbrauc, vysu nedeļu jūs gaidom. Bet cīš napatyka, kod dzeds olu dzēre. I mama sacēja, jo dzeds olu dzers, zvonit, brauks myusim pakaļ. Tod napatyka palikt. Vīnu dīnu veramīs – dzedam treju litru burka iz golda i dzer. Mes, nivīnam nikuo nasokūt, sasvīžam tū, kas ceļojumam leidza vajadzeigs (ragatkys nūteikti), pajemam nu dzeda kapilkys naudu, sasamaucam sporta tārpūs, ejam iz šoseju Viļāni–Rēzekne. Vēļ pa ceļam īejam veikalā, nūpierkam divys barankys, divys mineralkys “Esentuki” – a suoleja da nalobuma, nagaršeiga. Sakstagola pīturā teikam, cikūs autobuss – nazynom. Gaidūt apšaudējem pīturu ar ragatkom. Atīt autobuss. Es ta zynu, kur mama struodoj. Varit īsadūmuot, kaidys jai beja acs, kod divi mozī īsaveļ dorbā. A baba čut sierma nav palykuse. Labi, kai kaimini redzēja, ka mes asūt čuopuojuši. Pa nakti palykom piļsātā, nuokušā reitā mama myusus īsādynuoja autobusā i atpakaļ da babys. Tāvs pa dorbam braucs garum i ībrauce puorsalīcynuot, voi asom dabraukuši.
Mozī lūpu kūpieji. – Gar myusu babys sātu guoja ceļš, pa kuru natuolejuos fermys gūs dzyna ganeibuos. Kotru vokoru vajadzēja aiztaiseit taidus vuorteņus, lai juos nateik myusu duorzā. Vīnu reizi baba myusus aizvede tymā fermā pasavērt teleņus. A tī jam rūku mutē i zeiž. Cīš inceresna ekskurseja. Pastuostēja, ka nu reita četrūs gūtenis izslauc i laiž ganeibuos, i vokuorā taipoš četrūs slauc. Nu, myusim div reizi nav juosoka. Izlykom “budziļnīkus” – taidi peikstuli beja spēlēs par ostoņkuoji i kur mikimauss ūlenis ķer. Nu reita pus četrūs – gumejnīki kuojuos i iz fermu. Atsataisa durovys, i divi gumejnīkūs stuov. Slauciejom mutis vaļā. A naz kur metrus 100 aiz myusim baba piec myusu skrīn.