Klimata un enerģētikas ministrija iecerējusi klimata mērķu vārdā veicināt vecu mežu izciršanu, bet tas būtu neprāts, uzskata Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Ķerus atgādināja, ka šī gada martā Eiropas Komisija publicēja vadlīnijas vecu mežu aizsardzībai, kas tapušas ilgās diskusijās starp ES dalībvalstīm, dabas aizsardzības organizācijām un meža nozares pārstāvjiem. Šajā dokumentā atgādināts, ka vecie meži ir starp Eiropas vērtīgākajām ekosistēmām, jo tie ir ārkārtīgi svarīgi dabas daudzveidības saglabāšanai un daudzu ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanai, tostarp tajos uzkrāts liels daudzums oglekļa.
Pēc viņa vārdiem, ES dalībvalstis vienojušās, ka būtu nepieciešama visu atlikušo veco mežu stingra aizsardzība, kas jāpanāk līdz 2029. gada beigām. Ķerus domā, ka patlaban Latvijā var redzēt, kāpēc meža nozares pārstāvji grib šo termiņu pavilkt pēc iespējas tālāk, – lai līdz tam paspētu izcirst pēc iespējas vairāk veco mežu. To apliecinot arī ministrijas plāni, uzskata ornitologs.
Viņš uzskata, ka esot jau pierādīts – doma, ka vecu mežu izciršana, aizstājot tos ar jaunaudzēm, veicina oglekļa piesaisti, tādējādi mazinot klimata pārmaiņas, esot maldinoša. Ķerus redzējumā, šī pieņēmuma aplamību parādot jaunākajā Latvijas ziņojumā par siltumnīcefekta gāzu emisijām publicētais, ka oglekļa piesaiste Latvijas mežos samazinās un ka šis piesaistes samazinājums noticis "galvenokārt mežizstrādes intensitātes pieauguma dēļ".
Pēc Ķerus sniegtajiem datiem, mežizstrādes rezultātā palielinās jaunu mežu īpatsvars. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" dati rādot, ka 2011. gadā mežu, kuru vecums nepārsniedz 40 gadus, bija 41 % kopējās mežu platības, bet 2021. gadā – 45 %. Mežu vecuma struktūras un dabas aizsardzības pasākumu dēļ 100 gadu vecumu pārsniegušu mežu īpatsvars šajā laikā mainījies maz, pieaugot no 7 % līdz 8 %. "Tātad jau pašlaik tiek izcirsti veci meži, tos aizstājot ar jauniem, taču tas oglekļa piesaisti mežā samazina, nevis palielina," secina Ķerus.
Viņš skaidro, ka svarīgs ir ne tikai oglekļa piesaistes ātrums, bet arī kopējais mežā uzkrātais oglekļa apjoms. Ja runā par dzīvajos kokos uzkrāto oglekli, tas ir proporcionāls dzīvo koku krājai jeb uzkrātajam koksnes apjomam. "100 gadu vecumu pārsnieguši meži veido vien 8 % Latvijas mežu platības, taču tajos ir 13 % Latvijas mežu kopējās koksnes krājas. Savukārt mežos līdz 40 gadu vecumam, kas aizņem 45 % Latvijas teritorijas, ir vien 17 % Latvijas mežu koksnes krājas. Skatoties šos datus hektāru griezumā, redzam, ka mežos līdz 40 gadu vecumam uz vienu hektāru vidēji ir 78 kubikmetri koksnes, mežos virs 100 gadu vecuma – 364 kubikmetri," akcentē Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs.
Viņš skaidro, ka veco mežu nocērtot, tajā piesaistītais ogleklis agri vai vēlu nonāk atpakaļ atmosfērā, turpinot veicināt klimata pārmaiņas, bet jaunais mežs to nespēs piesaistīt atpakaļ, kamēr vien pats nebūs kļuvis vecs. Visātrāk kokā uzkrāto oglekli atmosfērai atdod, koksni sakurinot. Būvējot no koka mājas vai izgatavojot mēbeles, oglekli teorētiski var pieturēt ilgāk, bet reālajā dzīvē tā nenotiekot. Oglekļa piesaiste koksnes produktos nespējot kompensēt piesaistes samazināšanos mežā.
Kā vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga", Eiropas uzdotos klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes, atsaucoties uz Latvijas ministriju plāniem.
Tuvāko septiņu gadu laikā Eiropas valstīm strauji jāsamazina kaitīgo siltumnīcas efekta gāzu emisijas atmosfērā. Latvija to plāno darīt, vecus mežus nomainot ar jaunaudzēm, kas ir vienīgais valdības plāns.
-2°C 3.2 m/s