Latgolys storpkongress savede sūpluok nūvoda politikys veiduotuojus, sabīdryskūs i izgleiteibys darbinīkus, kai ari uzjiemiejus, īriedņus i Saeimys i Eiroparlamenta puorstuovus, kab diskutātu par Latgolys drūšeibys, izgleiteibys kvalitatis i identitatis styprynuošonys vaicuojumim.
Divys dīnys – 22.–23. septembrī – Rēzeknē septeņūs diskusiju paneļūs apsprīde itaidus vaicuojumus: Eipašs atbolsts Latgolys i ES uorejuos rūbežys drūšeibai; Latgolys reiceibys plans ekonomiskai i labkluojeibys izaugsmei; Administrativi teritorialuo reforma; Latgalīšu volūda plašsazinis leidzekļūs, izgleiteibā i publiskajā vidē; Latgolys turisma atteisteiba; Kvalitativa i pīeejama izgleiteiba, nu školys da augstuokajai i profesionalajai izgleiteibai.
Diskusejuos pīsadaleja gon vītejī nūzaru puorstuovi, gon atbiļdeigī politiki i ministrejis. Viertejūt Latgolys kongresa izvierzeitūs mierkus, var secinuot, ka jūprūjom konkreti rysynuojumi pynās birokratiskā i dažaiduos atrunuos baļsteitā vaļsts i ministreju centralizātā dūmuošonā. Kusteiba ir lāna i fragmentara, pīvadumam, latgalīšu volūdys apgive divejus godus beja gondreiž 30 Latgolys školuos, itūgod tam finansiejuma nav, teik reikuoti mediju konkursi, kur nūsacejums ir viestejums Latgolys regionā, bet na izmontojūt vītejū latvīšu volūdu, taitod – latgalīšu. Latgolys reiceibys planam beja juosuoc dorbuotīs jau 2022. godā, tys vēļ nav izguojs vysus saskaņuojumus, i mums ir jauna vaļdeiba. Taipoš ni školā, ni medijūs ci lingvistiskajā ainovā latgalīšu volūda nateik lītuota regulari. Iz vaicuojumu, ka nav līguma tū dareit, atbiļde ir skaidra ari pošim īriednim i Saeimys deputatim: pošvaļdeibom napīteik finansiejuma primarūs vajadzeibu nūdrūšynuošonai, konkurētspiejeiga atolguojuma pīduovuojumam regionūs, partū Vaļsts volūdys lykuma i Latvīšu viesturiskūs zemu lykuma izpiļdei, sprīdzis mazynuošonai i sabīdreibys izgleituošonai ES uorejuo rūbeža styprynuošonai ir vajadzeigs papyldu finansiejums. 
Publiskajā vidē kai vīnu nu veiksmeiguokajim rysynuojumim nūvoda reprezentacejai minēja radūšū industreju, kur jau tān teik radeita latgalīšu muzyka, seriali i kina, kas pasaruoda ari sabīdryskajā medijā. Tok ari tei nav kasdīna, sistematyska atteisteiba nanūteik, tū bolsta dareituoju entuziasms. Ir daudzi dorbu, kuru rysynuojumi ir naatlīkami, ka uzstuodejums nav atstuot tukšys zemis da Aivīkstis: mierktīceigs finansiejums uzjiemiejim, dzeivūkļu vaicuojuma rysynuojums, banku politikys maiņa, dūdūt taidys pošys īspiejis jaunajim dorba deviejim i darbinīkim kai Pīreigā, ari latgalīšu volūda školuos i storpnūzoru pietnīceiba, kas ļautu prognozēt atteisteibu, na atsadurt pi regionaluos politikys tryukuma, puordūmuota i aktīvuoka digitalizaceja i investiceju pīsaiste.
Latgalīšu kulturys bīdreibys vadeituoja Ilga Šuplinska: “Vītejā mārūgā īdzeivuotuoji cenšās saglobuot latgaliskū identitati sovūs dorbūs – izgleiteibys īstuodēs, turismā, medijūs, tok ir juobyut pīteikamam vaļsts atbolstam, kab myusu unikalitati saglobuotu, styprynuotu latgaliskū identitati, nūdrūšynojūt regiona, vaļsts i ES drūšeibu i izaugsmi.”
Latgolys storpkongress ir zeimeigs Latgalīšu kulturys bīdreibys darbeibys atskaitis punkts, partū ka itamuos dīnuos apritēja 30 godi kai bīdreibys darbeiba ir fiksāta registrā, tok tei dorbojās jau 34. godu. Latgalīšu kulturys bīdreiba ir īdybynuojuse Latgolys kongresa tradiceju 1992. godā, puorjiemuse pyrmuo – 1917. goda – kongresa idejis.
23. septembrī storpkongresu nūslēdze Nikodema Rancāna konkursa svineigs pasuokums, kurā gūdynuoja Latgolys izcyluokūs pedagogus. (Vaira losit 2. lpp.).
Video īroksti apsaverami https://www.youtube.com/@LatgolysKongress/streams
Projektu “Latgalīšu kūpīnys lidereibys i pīdereibys styprynuošona, eistynojūt Latgolys kongresa idejis” finansiali atbolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis dūtajim Latvejis vaļsts budžeta leidzeklim. Projekts teik realizāts nu 03.04.2022. da 31.10.2024.
Ilga Šuplinska, projekta koordinatore